Pagājušajā nedēļā britu parlamentu satricināja skandāls, kas noveda pie ilggadējā parlamentārieša Patersona atkāpšanās. Pārstāvju palātas Standartu komiteja bija noskaidrojusi, ka bijušais Ziemeļīrijas lietu ministrs Patersons daudzus gadus paralēli ir strādājis divās firmās un faktiski ir lobējis to intereses. Pašreizējie noteikumi neaizliedz politiķiem strādāt par konsultantiem, taču tieša lobēšana nav atļauta.
Sākotnēji parlamentā tika ierosināta Patersona atstādināšana no amata uz 30 dienām, bet pēc premjerministra Džonsona iejaukšanās šis ierosinājums tika ignorēts. Šāds lēmums izraisīja plašu opozīcijas un arī sabiedrības neapmierinātību, un konservatīvā partija strauji mainīja savu nostāju, rosinot vēl vienu balsojumu par Patersona atstādināšanu. Tas gan nebija nepieciešams, jo Patersons no amata atkāpās pats, gan norādot, ka ir rīkojies atbilstoši likumam un būtu gatavs rīkoties tā vēlreiz.
Šāda valdības svārstīšanās tiek uzskatīta par nopietnu apkaunojumu pašreizējai valdībai. Pirmdien parlamentā tika sasauktas ārkārtas debates, kurās opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Kīrs Stārmers bija plānojis pieprasīt premjerministra Džonsona atvainošanos. Vēl pirms šīm debatēm Stārmers intervijā “Sky News” pauda viedokli, ka Džonsons likumus neievēro pats un šādas tendences ir jūtamas arī visas valdības darbībā.
“Ouens Patersons lobēja valdību divu kompāniju vārdā, taču šāda darbība jau sen ir aizliegta. Un tad iesaistās premjerministrs… Bet tā vietā, lai ievērotu standartus, viņš aicina deputātus aizsargāt savu draugu un faktiski saplosīt visu sistēmu. Tā ir negodīga un nosodāma rīcība. Un tas nav vienīgais gadījums. Šis premjerministrs to ir izveidojis jau par sistēmu. Savulaik iekšlietu ministre Priti Patela tika atzīta par vainīgu savu pilnvaru pārkāpšanā. Atkāpties dabūja viņas padomnieks un viņa pati palika amatā. Arī vēlēšanu komisija sāka pārbaudīt valdības darbības, bet valdība centās apgriezt tās spārnus. Un arī šajā gadījumā tiek mēģināts apšaubīt neatkarīgās komisāres Ketrīnas Stounas darbību. Tā jau ir sistemātiska uzvedība,” norādīja Stārmers.
Pašlaik britu parlamentā izmeklēšanas par līdzīgiem pārkāpumiem notiek pret vēl aptuveni 30 deputātiem, kuri visi varēja piedalīties balsojumos par Patersona atstādināšanu vai, pareizāk sakot, tās atcelšanu.
Starp citu, pret savu atstādināšanu varēja balsot arī pats Patersons. Gan Liberāldemokrātu partijas pārstāvji, gan leiboristi uzskata, ka šāda sistēma nākotnē nav pieļaujama un tā būtu jāpārskata. Šādu viedokli pauda arī premjerministrs, tomēr atsakoties atvainoties gan par Patersona aizstāvēšanu, gan par savas partijas rīcību.
Premjerministra vārdus pastiprināja arī Apvienotās Karalistes vides ministrs Džordžs Jūstiss, kurš paudis viedokli, ka ir sacelta nevajadzīga ažiotāža.
Viņš sacīja: “Manuprāt, tas, ko mēs redzam, ir tāda Vestminsteras vētra tējas tasē. Jā, mēs kļūdījāmies, virzot uz priekšu šo jautājumu tā, kā mēs to darījām. Tāpēc mēs to atsaucām. Taču es domāju, ka neviens neapšauba to, ka šādās situācijās procesam ir jānotiek pēc noteikumiem un jābūt tiesībām uz apelāciju. Un, jā – es pilnīgi noteikti vēlētos, lai runāts tiktu par daudz svarīgākām lietām.”
Pie svarīgākajām lietām noteikti ir minama joprojām Glāzgovā notiekošā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata konference, un tā vien liekas, ka tajā netiks panākti tik vērienīgi rezultāti, uz kādiem bija cerējuši konferences rīkotāji no Apvienotās Karalistes. Tāpat joprojām aktuāla ir arī “Brexit” radītā neziņa par nākotni, kā arī ne mazāk aktuālā cīņa pret Covid-19. Visos šajos jautājumos ļoti nozīmīga ir arī britu valdības loma. Un par to, cik labi šo problēmu risināšanā ir veicies valdībai un premjerministram Džonsonam, liecina pēdējās aptaujas, kurā
Džonsona darbību kā labu vērtē vien 32% iedzīvotāju. Tas ir zemākais rādītājs kopš viņa stāšanās amatā 2019. gada jūlijā.
