Visdāsnāk BBC algo bijušo autošova “Gāzi grīdā” vadītāju Krisu Evansu – viņš tagad vada populāru “BBC 2” rīta radio raidījumu un saņem 2,25 miljonus mārciņu gadā.
Sašutums par augstajām algām BBC ir ne tikai tādēļ, ka korporācija pieder valstij, bet arī tādēļ, ka katrai mājsaimniecībai, kas vēlas skatīties televīziju vai klausīties radio, ir jāmaksā licences maksa 147 mārciņas gadā - tas ir aptuveni 165 eiro. Daudzi no tā cenšas izvairīties, un tiesās katra desmitā lieta, ko izskata, ir par televīzijas licences nemaksāšanu.
“Es skatos BBC raidījumus, taču domāju, ka cena, ko viņi prasa par licenci, ir absolūta laupīšana - no katras mājsaimniecības tās ir 13 mārciņas mēnesī! Tad tu ieraugi, kādas algas viņi maksā par to, ko tagad stāsta televīzijā un avīzēs. Tā ir milzīga nauda, un man tas ļoti nepatīk,” saka Londonas iedzīvotājs Džeimss.
Britu premjerministre Terēza Meja saņem 150 000 mārciņu gadā. Tātad viņa būtu saraksta pašā apakšā.
Britu parlamenta deputāti un ministri ar savu algu tajā nemaz neiekļūtu. Vidējā alga valstī ir 28 000 mārciņu gadā. Britu parlaments pašlaik ir brīvdienās, tādēļ politiķu reakcija izpaliek, taču, visticamāk, ka algu publiskošana nepaliks bez sekām. Publiskajās diskusijās tiek piesaukt arī medija objektivitātes arguments, jo pirms referenduma BBC nostājās Eiropā palicēju pusē, savukārt priekšvēlēšanu laikā atbalstīja leiboristu partiju.
“TV licence ir vairāk kā nodoklis, tādēļ arvien vairāk britu uzskata, ka viņi nevēlas maksāt šīs 147 mārciņas gadā par neobjektīvu ziņu pasniegšanu,” saka uzņēmējs Ričards Vills-Vudvards. “Taču neatkarīgi no tā, vai ziņas ir vai nav sagrozītas, fakts, ka 21. gadsimtā jāmaksā nodoklis ziņu organizācijai, izskatās pēc citplanētiešu koncepta. Manuprāt, tas ir novecojis, un sabiedrības viedoklis mainās,” saka Vills-Vudvards.
Pavisam cits skats ir Stīvam no Skotijas. “Es domāju, ka BBC strādā lieliski, viņi piedāvā labu servisu gan britiem, gan visur citur pasaulē. Runāt par politiku nav viegli, tur ir leiboristi, konservatīvie, kas savstarpēji apsaukājas, un cilvēki no labā un kreisā spārna domā, ka BBC ir ietekmējams, taču BBC cenšas būt pa vidu. Tādēļ es ļoti atbalstu BBC,” sacīja Stīvs.
BBC sevi pozicionē kā mediju, kas nepieļauj nekāda veida diskrimināciju, taču vislabāk atalgoto darbinieku sarakstos redzams, ka aptuveni tikai trešā daļa no tiem ir sievietes.
Populāru raidījumu vadītājas ir apvienojušās, lai pieprasītu līdzvērtīgu samaksu kā viņu kolēģiem vīriešiem, un, ja BBC nepiekritīs, tad viņas sola vērsties tiesā.
“Līdz 2020.gadam televīzijā un radio ētera laikā mums būs vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm. Domāju, ka tas ir iedrošinājums ne tikai BBC, bet arī citām mediju kompānijām sekot mūsu piemēram,” mierina BBC ģenerāldirektors Tonijs Hals.
Lielbritānijā darba līgumos bieži vien tiek iekļauts nosacījums, ka darba algu nedrīkst izpaust, pretējā gadījumā var draudēt atlaišana, tādēļ kolēģu atalgojums lielākoties nav zināms. “BBC vajadzētu sievietēm maksāt tikpat daudz, cik vīriešiem. Tas ir tikai pareizi. Viņas dara to pašu darbu un strādā tikpat daudz stundu,” norāda BBC skatītājs Viljams.
Neskatoties uz publikas sašutumu, BBC joprojām ir visskatītākā televīzija.
