Konservatīvās partijas priekšlikums ir galdā, un, ja tas kļūst par likumu, tad partijai, kas būs uzvarējusi Lielbritānijā nākamajās vēlēšanās, līdz 2017.gadam būs jāīsteno referendums par palikšanu ES vai izstāšanos no tās.
Premjerministrs Deivids Kamerons pēdējā laikā pašmāju politiķu spiediena dēļ sarunās ar Briseli centies būt īpaši ciets. Tomēr viņš sliecies mīkstināt eiroskeptisko retoriku un runāt vairāk par Lielbritānijas īpašo lomu ES un attiecību reformēšanu, no pašas organizācijas neizstājoties. Būdams vizītē ASV, Kamerons publiski paudis, ka ir priecīgs par debatēm pašmājās.
„Vai mūsu interesēs ir reformēt Eiropas Savienību, padarīt to atvērtāku, konkurētspējīgāku, elastīgāku un uzlabot Lielbritānijas vietu Eiropas Savienībā? Jā, tā tas ir! Eiropai ir jāmainās. Vienotā valūta pieprasa šīs izmaiņas, vismaz tai Eiropas daļai, kas atrodas vienotās valūtas grupā. Un tāpat, kā šīs valstis vēlas pārmaiņas, tad, manuprāt, Lielbritānijai ir pilnas tiesības prasīt pārmaiņas pretī. Mūsu nacionālajās interesēs ir arī līdz 2017.gada nogalei konsultēties ar britu sabiedrību par valsts tālāko nākotni. Tam ir liels atbalsts sabiedrībā, konservatīvajā partijā un tas ir tieši tas, ko es grasos darīt,” norādīja Deivids Kamerons.
Britu konservatīvie pēdējā laikā ir bijuši kā skrūvspīlēs starp ES noraidošu un atbalstošu politiku. Tā kā britu pilsoņos arvien lielāku atbalstu gūst erioskeptiskie spēki, piemēram, Lielbritānijas Neatkarības partija ar skaidru vēstījumu par valsti ārpus ES un ar lielu ietekmi uz konservatīvo vēlētājiem. Pēdējās dienās publisku atbalstu iespējai, ka Lielbritānija tiešām varētu izstāties no ES un, pēc viņu vārdiem, nebūt nedzīvotu sliktāk, pauduši jau vairāki valdības ministri.
Taču konservatīvo referenduma likuma priekšlikumi, kas, pēc ekspertu domām, varētu arī dot neslēptu mājienu, ka Kamerona partija ir pārliecināta par veiksmi nākamajās vēlēšanās, tūlītējus panākumus nesola. Tā kā konservatīvie ir daļa no divpartiju valdības un arī parlamentā viņiem nav vairākuma, tad pārvērst šo vēlmi likumā nebūs tik viegli.
Britu kareivīgums ir arī visai neērts un nervus kutinošs temats Briselē, kur ar Lielbritānijas lomu ES nerēķināties nevar. Lielbritānija ir viena no tām valstīm, kas ir spējusi panākt savas prasības, piemēram, tieši britu sīvās pretestības dēļ tika samazināts arī ES budžets.
