Pēc tam, kad pagājušajā piektdienā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņoja par atkāpšanos no britu Konservatībvās partijas vadītājas amata, ir aizsācies gana ilgstošais jaunā partijas līdera un līdz ar to arī nākamā premjerministra izraudzīšanās process. Pirmdiena tika atvēlēta kandidātu oficiālajai pieteikšanai un, lai pretendētu uz toriju līdera posteni, bija nepieciešams iegūt vismaz astoņu parlamentāriešu atbalstu. Iepriekš tie bija tikai divi deputāti, taču tagad nolemts saīsināt izvēles procesu, kas turpmākā mēneša laikā notiks vairākos slēgtos balsojumos. Sagaidāms, ka atlikušie divi pretendenti kļūs zināmi jūlija vidū, un tad par tiem jau varēs balsot Konservatīvās partijas atbalstītāji visā valstī.
Noteiktajā laikā savas kandidatūras ir izvirzījuši 10 pretendenti. Lai arī premjerministram, nenoliedzami, ir jārūpējas arī par iekšpolitiskajiem jautājumiem, šoreiz uzmanības centrā, protams, ir breksits. Un jau tagad ir zināms, ka
daļa no pretendentiem atbalsta Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības šīgada 31. oktobrī ar vai bez līguma ar Briseli. Savuārt otra daļa pretendentu atbalstītu garāku sarunu procesu, lai panāktu Lielbritānijai izdevīgākus nosacījumus.
Starp izvirzītajiem pretendentiem par favorītu tiek uzskatīts bijušais ārlietu ministrs un viens no aktīvākajiem ''Brexit'' atbalstītājiem Boriss Džonsons. Visai pretrunīgi vērtētais Džonsons, kurš savu kampaņu oficiāli uzsāks šodien, ir izpelnījies asu kritiku par to, ka viņš izvairās no interviju sniegšanas un ir atteicies piedalīties BBC organizētajās premjerministra amata kandidātu debatēs. Taču svētdien intervijā “The Sunday Times” Džonsons tomēr norādījis, ka tieši viņš ir vislabākā izvēle, lai novērstu leiboristu līdera Džeremija Korbina vai ''Brexit'' partijas vadītāja Naidžela Faraža nākšanu pie varas. Džonsons arī piedraudējis neizmaksāt Eiropas Savienībai paredzētos 39 miljardus sterliņu mārciņu līdz brīdim, kamēr ar Briseli netiks panākta labāka vienošanās. Eiropas Savienības pārstāvji pagājušajā nedēļā jau brīdināja, ka šāda finansējuma nesaņemšana ievērojami apgrūtinātu nākamā gada Eiropas Saienības budžeta veidošanu un izpildi.
Līdzīgi kā Boriss Džonsons, 31. oktobri kā Eiropas Savienības pamešanas datumu jebkādos apstākļos atbalsta arī bijusī Pārstāvju palātas līdere Andrea Ledsoma, kura nosaukusi to par savu sarkano līniju. Vienlaicīgi viņa uzsver, ka parlamentam nebūs iespēju šo procesu apturēt. Pēc Ledsomas vārdiem, procesa atlikšanu uz vēlāku laiku nevar atļauties arī Konservatīvā partija.
Savukārt Vides aizsardzības ministrs Maikls Gouvs, kuram arī ir labas izredzes nokļūt starp diviem vadošajiem Konservatīvo partijas līdera amata pretendentiem, nav tik kategorisks:
''Es uzskatu, ka mums ir jāizstājas pirms 31. oktobra. Bet, ja mums būs nepieciešamas dažas dienas vai nedēļas, lai saliktu visus punktus uz i un lai dabūtu mūs laukā no Eiropas Savienības, tā būtu pareiza rīcība.''
Savu Konservatīvās partijas līdera priekšvēlēšanu kampaņu šodien gatavojas uzsākt arī Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids. Arī viņš ir gatavs sarunām par izstāšanās noteikumu maiņu, taču kā ārkārtas gadījuma iespēju atstāj arī izstāšanos bez vienošanās.
''Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai izstātos 31. oktobrī. Protams, es vēlos panākt vienošanos un darīšu visu iespējamo, lai pie tās nonāktu. Taču, ja man būs jāizvēlas par breksita atcelšanu vai izstāšanos bez vienošanās, es izvēlēšos izstāšanos bez vienošanās,'' sacīja Džavids.
Tikmēr veselības aizsardzības ministrs Metjū
Henkoks norādījis, ka tie kandidāti, kuri sola izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās, vienkārši maldina sabiedrību, jo parlaments jebkādu bezvienošanās scenāriju bloķētu.
Viņš pats apgalvo, ka ir sagatavojis detalizētu vienošanās pārskatīšanas plānu, īpašu uzmanību pievēršot politiskajai deklarācijai un Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma laika limita ieviešanai. Ja šāds piedāvājums gūtu parlamenta atbalstu, tad būtu vieglāk pārliecināt arī Eiropas Savienības dalībvalstis.
''Mēs esam nonākuši punktā, kurā mums ir jāīsteno breksits ar vienošanos. Un to es arī plānoju sasniegt. Un uz to skatās arī Eiropas Savienība. No Eiropas Savienības puses izskan arvien vairāk pozitīvu vēstījumu, jo arī viņi vēlas, lai izstāšanās notiktu līdz 31. oktobrim un lai jaunā Eiropas Komisija varētu sākt strādāt pie visiem citiem nepieciešamajiem jautājumiem.'' pauda Metjū Henkoks.
Par mazticamāko kandidātu uzskatītais Marks Harpers gan ir pārliecināts, ka izstāties no Eiropas Savienības ar jaunu vienošanos pašreiz noteiktajā termiņā ir neiespējami. Arī pēc Hārpera vārdiem vienošanās process aizņemtu daudz ilgāku laiku.
Tikmēr Eiropas Savienības pusē valda tā dēvētais breksita pārtraukums. Lai arī atsevišķu dalībvalstu līderi un ministri par Lielbritānijā notiekošo brīžiem turpina izteikties visai nesaudzīgi, Briseles amatpersonas ir paziņojušas, ka britu iekšējās lietās līdz jaunā līdera apstiprināšanai neiejauksies. Taču viens tiek uzsvērts visai skaidri: 28 dalībvalstu pārstāvji ir vienojušies par Lielbritānijas aiziešanas noteikumiem, un šis piedāvājums ir vienīgais pašlaik uz galda stāvošais dokuments, kuru atvērt nav plānots arī turpmāk.
