"Pirmajā ceturksnī saglabājas tās pašas tendences - situācija mainās pēc pagājušā gada scenārija, un šīs plūsmas aizvien vairāk cenšas nokļūt mūsu valstī pāri Latvijas robežai," viņš norādījis.
Pēc Požēlas teiktā, bažas rada arī iespēja, ka Lietuva kļūs par ķīlnieci situācijai, kas veidojas pie Krievijas robežām ar Skandināvijas un Baltijas valstīm.
"Somija 10.aprīlī pieņēmusi lēmumu ierobežot migrantu ierašanos no trešajām valstīm, konkrēti, Krievijas, pa tā dēvēto arktisko ceļu, un mēs prognozējam, ka šīs plūsmas var novirzīties tieši uz mūsu robežām, Krievijas un Igaunijas, Krievijas un Latvijas, un šie cilvēki, kas būs nelikumīgi nonākuši mūsu kaimiņvalstīs, var mēģināt nokļūt uz Skandināvijas valstīm, izmantojot Tallinas un Rīgas lidostas. Nav arī šaubu, ka, parādoties pienācīgiem šķēršļiem, šīs plūsmas var novirzīties uz Lietuvu un mēģināt nokļūt tai pašā Skandināvijā caur Lietuvu un Poliju," sacījis VSAT vadītājs.
Viņš atzinis, ka bažas raisa arī jaunākā no Baltkrievijas kolēģiem saņemtā informācija.
"Viņi saskata [migrācijas] kanālu, kas no Krievijas ved uz Baltkrieviju, lai tad mēģinātu nokļūt Ukrainā un no turienes - Polijā. Mēs uzskatām, ka tad, ja tiks izveidota pienācīga pārtvere pie Ukrainas un Polijas robežas, šīs plūsmas var meklēt citus kanālu un pavērsties uz Lietuvu. Tātad šobrīd mēs faktiski saskaramies ar tranzītu austrumu-rietumu virzienā, bet situācija apkārt mūsu valstij kļūst aizvien nokaitētāka," viņš secinājis.
