- Kontu iesaldēšana un liegums iebraukt ES skar gan augstas Krievijas amatpersonas, gan prokrieviskos kaujiniekus
- Attieksme pret sankcijām - izsmejoša, vārdos - vienaldzība un neizpratne
- Turpinās apšaudes pie Debaļcevas; nākamais iespējamais karstais punkts - Horlovka
Sankcijas skar arī 14 kaujinieku līderus
Sankcijas iebraukt ES un aktīvu iesaldēšana ir spēkā pret 19 fiziskām personām un deviņām juridiskām personām. To vidū ir 14 Austrumukrainas iedzīvotāji un deviņas organizācijas, kas ir kaujinieku vienības karā pret Ukrainu, vēstīts oficiālajā ES žurnālā.
Sankcijas iebraukt ES ir vērstas pret tā saucamās Luhanskas tautas republikas un Doņeckas tautas republikas, kā arī Krievijas amatpersonām un personām, kas atklāti paudušas atbalstu Krievijas politikai Ukrainā un prokrieviskajiem kaujiniekiem Donbasā.
Tādējādi sankcijas, kuras spēkā stājas kopš publikācijas brīža pirmdien, ir vērstas pret Krievijas Domes deputātu un dziedātāju Josifu Kobzonu, Krievijas Domes deputātu Valēriju Raškinu, aizsardzības ministra pirmo vietnieku Arkādiju Bahminu, aizsardzības ministra vietnieku Anatoliju Antonovu un Doņeckas tautas republikas Aizsardzības ministrijas korpusa komandiera vietnieku Eduardu Basurinu.
Sankcijas ir vērstas pret vairāku prokrievisko kaujinieku bataljonu līderiem. Tie galvenokārt ir pašpasludināto republiku ministri, kā arī kaujinieku vienību komandieri. Viņu vidū arī bēdīgi slavenie komandieri ar iesaukām „Motorola” un „Givi”. Savukārt organizāciju saraksts paplašināts ar astoņiem kaujinieku bataljoniem, kā arī kustību „Novorossija”. Kā jau iepriekš bija paziņojušas Eiropas Savienības amatpersonas, šis sankciju saraksts tika apstiprināts neilgi pēc Mariupoles apšaudīšanas un tas stājas spēkā par spīti Minskā notikušajām sarunām par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos.
Krievijas amatpersona: Es tagad esmu nevēlams. Lepojos
Amatpersonas pret šim sankcijām ir reaģējušas izsmejoši vai vismaz vārdos vienalīdzīgi. „O, mani ir iekļāvuši sankciju sarakstā. Es tagad esmu nevēlams. Lepojos. Tā vienkārši ir dāvana man jubilejā,” tviterī rakstīja Raškins.
„Man šīs Rietumu vērtības nav tuvas. Es nekad tās nepieņemšu. Mums ir savas vērtības. Paldies, viņiem par sankcijām (..),” aģentūrai „Interfax” sacīja Basurins.
„Tas viss izskatās kaut kā savādi – tāda kā „deja vu” sajūta. Viņi pēc inerces „štancē” sankciju sarakstus. Tas ir jo sevišķi dīvaini tagad, kad nav kardinālu, lielu sasniegumu sarunās Minskā. Kādus secinājumus izdarīt? (..),” „Interfax” retoriski jautājis kāds avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kurš vēlējās palikt anonīms. „Par ko nabaga Josifu Kobzonu iekļāva? Tātad te jau vienkārši „štancē” sankcijas pēc amerikāņu parauga. Bet kur ir pašas Eiropas loma? Tikko Minskā [sarunās] eiropieši parādīja savu raksturu. Bet sankcijas – tas ir kā „a blast from the past” [„sprādziens no pagātnes”],” izmantojot izteicienu angļu valodā, sacīja avots.
Oficiāli Krievija sankcijas nosaukusi par neloģiskām un solījusi spert atbildes soļus.
Jau vēstīts, ka par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un tās atbalstītajiem kaujiniekiem tika runāts pēc tam, kad janvāra beigās notika raķešu uzbrukumi Ukrainas pilsētai Mariupolei.
Līdz 16.februārim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Kā atbildi Krievija kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm, kā arī ASV, Kanādas, Norvēģijas un Austrālijas.
Ukrainas armija atsakās padoties pie Debaļcevas
Par spīti izsludinātajam pamieram Ukrainas austrumos joprojām turpinās apšaudes. Gan ukraiņu armija, gan prokrieviskie kaujinieki ziņo par savu pozīciju apšaudēm un cietušajiem.
Īpaši saspringta ir situācija Debaļcevas tuvumā, kur ukraiņu armijas vienības ir atteikušās padoties.
Lai arī Normandijas četrinieka valstu – Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas – līderi, kā arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija atzīst, ka pirmajā uguns pārtraukšanas dienā pamiers Ukrainas austrumos kopumā tiek ievērots, pirmdienas rītā saņemtās ziņas par to liek šaubīties. Kā paziņojuši Ukrainas pretterorisma operācijas vadības pārstāvji, diennakts laikā separātiskie kaujinieki kopumā ir 112 reižu apšaudījuši ukraiņu spēku pozīcijas, turklāt lielākā gaļa no triecieniem - 88 - izdarīti pa stratēģiski svarīgo Debaļcevas pilsētu. Uzbrukumos izmantotas gan reaktīvās raķešu iekārtas, gan tanki, gan artilērija un mīnmetēji.
To, ka apšaudes Debaļcevas apkārtnē turpinās, apstiprinājuši arī kaujinieki, kas apsūdz ukraiņu spēkus savu pozīciju apšaudīšanā vismaz 20 reizes. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko ir pieprasījis, lai ukraiņu spēki pamet Debaļcevu bez ieročiem un kaujas tehnikas.
Kaujinieki pat apsolījuši, ka izveidos īpašu zaļo koridoru, pa kuru ukraiņu spēki varēs neskarti pamest savas pašreizējās pozīcijas. Taču Ukrainas puse ir atbildējusi, ka šīm prasībām nepakļausies. Iespējams, ka drīzumā par vēl vienu karsto punktu karadarbības zonā varētu kļūt Horlovka, pie kuras pirmdien arī konstatēta nemiernieku spēku, tostarp bruņutehnikas koncentrēšanās.
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Sarunās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.
Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
