Angļu valoda ir viena no oficiālajām valodām arī Īrijā un Maltā, bet situācija ar ES oficiālajām valodām nav tik vienkārša. Kā skaidro Eiroparlamenta Konstitucionālo lietu komitejas vadītāja Danuta Hubnere, Apvienotās Karalistes aiziešana tomēr tomēr var radīt arī valodu problēmas:
"Katrai valstij ir tiesības paziņot par vienu valodu. Īrija ir paziņojusi par īru gēlu valodu, Malta ir paziņojusi par maltiešu valodu, tātad – par angļu valodu ir paziņojusi tikai Apvienotā Karaliste. Ja mums nav Apvienotās Karalistes, mums nav angļu valodas."
Paliekot bez angļu valodas, Eiropas Savienības institūcijās problēmu netrūktu, jo angļu valoda tiek lietota plaši.
"Godīgi sakot, angļu valoda ir pamata valoda, kuru mēs lietojam gan oficiālajos, gan neoficiālajos pasākumos," saka organizācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Viņas darba pienākumos ietilpst biežas vizītes dažādās ES organizācijās, lai aizstāvētu cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses. Lai gan katram ir tiesības runāt savā valodā, bieži vien dažādu ierobežojumu dēļ tas nav variants, skaidro Anča:
"Diemžēl situācija ir tāda, ka latviešu valoda līdzīgi kā daudzas citas mazās valodas ļoti bieži netiek iekļautas to valodu skatā, kurā nodrošina tulkojumu. (..) Pat fiziski nodrošināt ar tulku vietām nav iespējams."
To, ka bez angļu valodas grūti iztikt, apstiprina arī Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. Viņa uz Briseli dodas regulāri kā cūkgaļas darba grupas eksperte. Lejniece teic – tulkojumi tiešām ne vienmēr ir pieejami un nākas runāt un klausīties angļu valodā:
"Protams, es būtu priecīga, ja mums tulkotu un mēs varētu izteikties savā dzimtajā valodā, kad emocijas sit augstu vilni. Vāciešiem un poļiem, kam ir tulks, ir krietni vieglāk; mums, mazajām valstīm, dota iespēja runāt tikai angļu valodā."
Tomēr satraukumam, visticamāk, nav pamata un risinājums tiks atrasts. Kā skaidro Danuta Hubnere, noteikumus par oficiālajām valodām var mainīt, bet tam gan nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana. Hubnere norādīja, ka ir pārliecināta, ka situāciju izdosies atrisināt:
"Es personīgi ticu, ka mēs panāksim vienbalsību un mainīsim noteikumus, ka valsts var pieteikt tikai vienu oficiālo valodu. Un tad mums Īrija varēs pieteikt ne tikai īru gēlu, bet arī angļu valodu, un Malta varēs pieteikt angļu valodu papildus maltiešu valodai."
Vienbalsīgi – tas nozīmē, ka izmaiņām būtu jāpiekrīt arī Latvijai. Vai šādus grozījumus vajadzētu atbalstīt? Dzintra Lejniece tam piekristu.
Pagaidām gan jautājums par to, kā atrisināt šo valodas dilemmu, noteikti nav dienaskārtības prioritāte, un aktuāls tas kļūs tikai pēc vairākiem gadiem. Vispirms Apvienotajai Karalistei jāsāk izstāšanās process, un tad valstij ir divi gadi laika. Līdz izstāšanās brīdim Apvienotā Karaliste ir Eiropas Savienības valsts un angļu valoda – Eiropas Savienības oficiālā valoda.
