Kā norāda britu prese, Lielbritānija ir zaudējusi vienu no zinošākajiem Eiropas lietu ekspertiem tikai dažus mēnešus pirms gaidāmā izstāšanās sarunu sākuma.
Bet tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tradicionāli populārākās britu partijas tagad zaudētu spēkam, kas iebilstu pret gaidāmo "Brexit".
Rodžerss par atkāpšanos negaidīti paziņoja otrdien. Saviem kolēģiem un medijiem izplatītajā vēstulē Rodžerss norādījis, ka viņš ar savu aiziešanu dod vietu un laiku savam pēctecim, kurš būs atbildīgs par ilgstošo "Brexit" sarunu procesu.
Līdz šim ir zināms, ka Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja plāno iestāšanās sarunu procesu uzsākt martā, taču kā norādījis Rodžerss, Londonai joprojām trūkst pieredzējušu sarunvedēju. Lai arī britu premjerministre ir sniegusi visai virspusējus paziņojumus par to, kā izstāšanās sarunas varētu notikt, īpaši dziļāk gaidāmo sarunu patiesie mērķi netiek izpausti, atsaucoties uz nevēlēšanos atklāt visas kārtis un vājināt savas pozīcijas.
Pat Rodžerss un viņa komanda, kurai būs jāspēlē galvenā loma pārrunās ar pārējām 27 dalībvalstīm, esot neziņā par to, ko īsti valdība vēlas. Tieši tāpēc viņš aicinājis savus pašreizējos kolēģus nākotnē stāties pretī nepamatotiem apgalvojumiem un neskaidrai domāšanai, kā arī rosinājis nebaidīties teikt patiesību un izaicināt tos, kuri atrodas pie varas.
Kā atgādina britu izdevums „The Guardian”, Rodžerss vienmēr ir bijis pazīstams ar savu aso nostāju pret gaidāmo "Brexit" un valdības spēju šo procesu veiksmīgi novest līdz galam.
Konservatīvās partijas skeptiķi iepriekš ne reizi vien ir kritizējuši Rodžersu par viņa apgalvojumiem, ka pilnīga izstāšanās no 28 valstu bloka var prasīt pat 10 gadus.
Pats Rodžerss uzskata, ka politiķi viņa viedoklī nav ieklausījušies, taču, kā uzskata britu prese, tieši viņš ir bijis viens no pieredzējušākajiem Eiropas lietu ekspertiem.
Tagad atrast viņam līdzvērtīgu aizstājēju tikai trīs mēnešus pirms izstāšanās sarunu sākuma būšot ļoti izaicinoši. Kā uzskata "The Guardian", jaunajam vēstniekam būs jāapzinās, ka izstāšanās sarunas nebūs tikai par ekonomiku un tirdzniecību, bet arī par politiskiem un emocionāliem zemtekstiem visās pārējās 27 ES dalībvalstīs.
Tikmēr pašā Lielbritānijā veikta visai interesanta aptauja. Proti, aptuveni 4500 Anglijas un Velsas iedzīvotāju tika vaicāta viņu attieksme pret hipotētisku partiju, kas varētu saukties „Stop Brexit”.
Aptaujā noskaidrots, ka aptuveni puse no aptaujātajiem, kuri pērnā gada jūnijā balsoja par palikšanu ES, ja būtu iespējams, nākamajās vēlēšanās balsotu par jaunu proeiropeisku partiju.
Līdzīgu viedokli pauduši arī aptuveni 4% izstāšanās atbalstītāju. Šie dati liecina, ka „Stop Brexit” partija varētu iegūt aptuveni 25,9% vēlētāju balsu. Populārākā joprojām ar 34% balsu būtu valdošā Konservatīvā partija, taču apsteigtas tiktu gan lielākā opozīcijas partija leiboristi, gan "Brexit" kaismīgākie atbalstītāji no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas.
Britu mediji jau norāda, ka šādas aptaujas rezultāti ir slikta zīme tieši leiboristiem un to līderim Džeremijam Korbinam, kura pārāk neaktīvā ES aizstāvības kampaņa nenesa gaidītos rezultātus. Arī jaunākie oficiālie partiju reitingi liecina, ka pašlaik leiboristu popularitāte ir zemākā kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un nākamajās vēlēšanās lielākā opozīcijas partija varētu uzrādīt sliktāko rezultātu kopš 1935. gada.
