Līdz Ukrainas un Moldovas pilntiesīgai dalībai ES vēl ejams tāls ceļš

Eiropas Savienības valstu līderi ir vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. Daudzi to dēvē par vēsturisku brīdi. Ir skaidrs, ka šobrīd politiķi vēlas sūtīt abām valstīm, kā arī Gruzijai, uzmundrinājuma signālu, bet līdz pilntiesīgai dalībai vēl tāls ceļš ejams. Tostarp būs nepieciešamas reformēt arī Eiropas Savienību, lai tā spētu uzņemt jaunas valstis.

Līdz Ukrainas un Moldovas pilntiesīgai dalībai ES vēl ejams tāls ceļš
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Ukraina un Moldova tagad oficiāli ir Eiropas Savienības kandidātvalstis. Savukārt Gruzijai ir dots solījums, ka arī tā kādreiz varēs pievienoties mūsu valstu blokam. Tomēr, pat lai uzsāktu nākamo soli – atvērtu iestāšanās sarunas –, šīm valstīm vēl ir jāīsteno daudz nozīmīgu reformu.

To atgādināja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: "Šajos grūtajos laikos nav labāka cerību stara Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pilsoņiem. Protams, ka visām valstīm būs jāizpilda mājasdarbi, pirms pāriet pie nākamās iestāšanās procesa daļas. Bet es esmu pārliecināta, ka visas šīs valstis rīkosies, cik vien ātri iespējams un strādās cik vien smagi nepieciešams, lai īstenotu vajadzīgās reformas. Ne tikai tāpēc, ka tas ir nepieciešams, lai turpinātu iestāšanās procesu, bet galvenokārt tādēļ, ka šīs reformas nāk par labu valstīm, demokrātijai un palielina konkurētspēju. Un galu galā tās nāk par labu arī iedzīvotājiem."

Kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai atbalstīja arī tādas valstis kā Dānija un Nīderlande, kas pēdējos gados bija skeptiskas pret bloka paplašināšanos. Viņu nostāju palīdzēja mainīt ne tikai ģeopolitiskie argumenti, bet arī apziņa, ka Ukrainas rekonstrukciju pēc kara vislabāk būtu veikt vienlaikus ar iestāšanās reformām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra: "Mēs zinām, ka šis process būs izaicinājumu pilns. Eiropas Komisija ziņos par kritēriju izpildi. Savukārt Francija turpinās sniegt ciešu atbalstu, lai īstenotu visas nepieciešamās reformas."

Makrons izmantoja izdevību, lai atgādinātu arī par savu ieceri izveidot jaunu Eiropas politisko kopienu, kur līdz uzņemšanas brīdim varētu atrasties Ukraina, Moldova un arī Rietumbalkānu valstis. Tam būtu jāveicina Eiropas Savienības un šo valstu sadarbība. Tāpat Francijas prezidents sacīja, ka paplašināšanai nevajadzētu apdraudēt Eiropas Savienības stratēģisko tuvību. Ne visiem ir jādzīvo vienā mājā, bet mēs varam būt kaimiņi uz vienas ielas – tēlaini piebilda Makrons.

Paredzamais Ukrainas iestāšanās laiks Eiropas Savienībā ir 2029. gads. Tā paziņojusi Ukrainas valdības Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas biroja vadītāja Natālija Forsjuka. Savukārt sarunu sākums par gatavošanos Ukrainas uzņemšanai ES gaidāms nākamā gada sākumā.

Viens no svarīgajiem paplašināšanās kritērijiem ir arī Eiropas Savienības gatavība uzņemt jaunas dalībvalstis. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka, visticamāk, būs nepieciešams reformēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai arī ar lielāku valstu skaitu būtu iespējams ātri pieņemt lēmumus: "Bet mums, kā Latvijai, līdz šim ir bijuši pamatoti iebildumi pret šo procedūru maiņu ar bažām, ka nosacīti lielās valstis mūs vienkārši pārbalsotu un mums vairs nebūtu teikšanas, piemēram, ārpolitikā. Bet atkarībā no tā, kā mēs pārveidojam lēmumu pieņemšanu, mēs jau varam atbalstīt to, kas arī mums ir labvēlīgi. Bet tā būs plaša diskusija, kas mūs vēl nākotnē gaida."

Uz ES valstu lēmumu jau reaģējusi Krievija. Lai gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs saka, ka Krievija nesaskata riskus sev tajā, ka Ukrainai un Moldovai ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss, tomēr viņš pārmeta, ka ES kopā ar NATO veidojot pret-Krievijas koalīciju: "Mēs labi apzināmies, ka ES dažu pēdējo gadu laikā ir ļoti spēcīgi mainījusies un  iegūst agresīvu ideoloģisko fonu. Pirmkārt, rusofobisku fonu. Protams, mēs vērosim ES uzvedību un sekosim tās reālajiem soļiem. Redzēsim, kā valstis, kandidātvalstis, izpildīs šīs ES prasības."

Piektdien, 24. jūnijā, diskusijas Eiropas Savienības līderu vidū turpinās par ekonomiku, inflāciju un energoresursiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt