Kanclere Angela Merkele neslēpa sarūgtinājumu par šo iznākumu.
“Mēs esam pavadījuši četras intensīvu sarunu nedēļas. Kristīgo demokrātu vārdā es varu teikt, ka mēs esam darījuši visu, lai atrastu risinājumu. Es uzskatu, ka mēs bijām uz ceļa, lai panāktu vienošanos. Protams, ka tā būtu ar zināmiem ierobežojumiem. Visu cieņu brīvajiem demokrātiem, tomēr man ir žēl, ka mums nav izdevies vienoties," atzina Merkele.
Jau kopš vēlēšanu rezultātu paziņošanas bija skaidrs, ka koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vienkāršas. Lai gan Merkeles vadītie kristīgie demokrāti ir saglabājuši savas līderpozīcijas, viņu deputātu skaits parlamentā ir jūtami sarucis. Savukārt otro vietu ieguvušie sociāldemokrāti ir paziņojuši, ka paliks opozīcijā. Tādēļ Merkelei bija jāmēģina vienoties ar divām partijām, kurām brīžiem ir pilnīgi pretēji politiskie uzskati – ''zaļajiem'' un brīvajiem demokrātiem.
Vēlā svētdienas vakarā Brīvo demokrātu partijas līderis Kristāns Lindners ir sacījis, ka iesaistītās partijas neesot varējušas panākt nepieciešamo savstarpējās uzticības gaisotni, lai izveidotu valdību. Labāk ir nebūt pie varas, nekā valdīt nepareizi, sacīja Lindners.
“Ir kļuvis skaidrs, ka sarunās iesaistītās partijas nespēj izveidot vienotu skatījumu par to, kā vajadzētu modernizēt mūsu valsti, un vissvarīgākais – nespēj izveidot nepieciešamo savstarpējās uzticības gaisotni. Mēs nezinām, kas turpmākajos gados sagaida Vāciju un Eiropu. Bet, ja partneri pēc tik ilga laika un tik smagām pūlēm nespēj izveidot plānu pat paredzamai nākotnei, tad nav iespējams garantēt, ka negaidītā situācijā mēs spēsim atbilstoši reaģēt,” norādīja Lindners.
Zaļās partijas politiķi ir asi nosodījuši Lindnera lēmumu pamest koalīcijas veidošanas sarunas.
"Valdībai būtu izdevies panākt, ka daļēji sašķēlusies valsts tiktu samierināta," sacīja Zaļo partijas līderis Džems Ezdemirs. "Galvenā problēma sarunās bija sarežģītais imigrācijas jautājums. Jau bija izdevies panākt kompromisu ar Merkeles partiju, taču brīvo demokrātu bezatbildīgās rīcības dēļ mums atkal jāatgriežas pie šī jautājuma," norādīja Ezdemirs.
Daži uzskata, ka šādi brīvo demokrātu līderis izvairās no atbildības uzņemšanās un tā vietā ir izvēlējies palikt pie populisma.
Tagad Merkelei ir jāizdara izvēle starp iespēju veidot mazākuma valdību ar Zaļo partiju, mēģinājumiem pierunāt sociāldemokrātus tomēr iesaistīties koalīcijā vai rīkot ārkārtas vēlēšanas. Ņemot vērā vājos sociāldemokrātu panākumus vēlēšanās, šis politiskais spēks jau ir atkārtoti paziņojis, ka negrasās iesaistīties ceturtajā Merkeles valdībā. "Mēs zinām, ka tas mūsu valsts iedzīvotājiem ir svarīgi. Vēlētāji var atrisināt radušos situāciju. Mēs nebaidāmies no jaunām vēlēšanām," teica sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs.
Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir mudinājis parlamentā pārstāvētās partijas tomēr pielikt pūles, lai izveidotu valdību. Ar tādu paziņojumu Vācijas prezidents nāca klajā pēc tikšanās ar kancleri Angelu Merkeli, kura bija spiesta viņu informēt par koalīcijas sarunu izgāšanos.
Šteinmeiers uzskata, ka Bundestāgā ievēlētajām partijām ir jāapzinās atbildība, ko uz tām ir uzlikuši vēlētāji. Tādēļ visiem politiskajiem spēkiem būtu jāpieliek vairāk pūļu, lai izveidotu rīcībspējīgu koalīciju, nevis jāsteidz rīkot ārkārtas vēlēšanas. "Valdības veidošanas process vienmēr ir sarežģīts uzdevums. Partijām ir jāatceras, ka demokrātijā vēlētāju dotais mandāts ir augstākais, un tas joprojām ir spēkā," bilda Šteinmeiers.
Tagad Vāciju sagaida vairākas nedēļas, iespējams, pat mēneši bez rīcībspējīgas valdības.
Lai arī Merkele un viņas kabinets turpinās pildīt savus pienākums, tas diez vai pieņems kādus svarīgus lēmumus.
Pašlaik pastāv divi scenāriji, kādi pēckara Vācijā nav pieredzēti.
Viens no tiem ir mazākuma valdības izveidošana, kas savukārt draudētu ar politisko nestabilitāti valstī. Ja šādu valdību neizdodas izveidot, ir jāizsludina ārkārtas vēlēšanas.
Iespējamās pirmstermiņa vēlēšanas varētu pielikt punktu Merkeles politiskajai karjerai, kā arī nopietni ietekmēt visu Eiropu, jo Vācijas balss ir ļoti svarīga gan Eiropas Savienības turpmākajās attiecībās ar Lielbritāniju, gan Emanuela Makrona ierosinātajās eirozonas reformās.
Vēstīts, ka brīvie demokrāti naktī uz pirmdienu, 20. novembri, paziņoja par izstāšanos no Vācijas koalīcijas sarunām.
Jau uzreiz pēc vēlēšanām bija skaidrs, ka šoreiz Vācijas valdības sarunas būs smagākas kā agrāk. Bundestāga vēlēšanās kancleres Merkeles konservatīvie uzvarēja ar 33% balsu, taču tas bija politiskā spēka sliktākais rezultāts pēdējās desmitgadēs. Līdzšinējie tā dēvētās lielās koalīcijas partneri - sociāldemokrāti - vēlēšanās palika otrajā vietā un paziņojuši par aiziešanu opozīcijā.
Tādēļ kā vienīgais reālais variants vairākuma izveidošanai šķita konservatīvo, Brīvo demokrātu un "zaļo" koalīcija. To dēvē par Jamaikas koalīciju, jo šo trīs partiju krāsas atbilst Jamaikas karoga krāsām.
