Rietumvalstu un Krievijas attiecības pēdējās nedēļas ir krasi pasliktinājušās.
Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka Minskas miera process ir iestrēdzis, bet situāciju bombardēšanai pakļautajā Sīrijas pilsētā Alepo nosauca par „postošu”.
Merkele trešdien vakarā tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai runātu par notiekošo Ukrainā un Sīrijā. Sarunās piedalās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Šī ir Putina pirmā oficiālā vizītē Berlīnē, kopš Krievija 2014.gadā anektēja Krimu un Ukrainas austrumos sākās bruņots konflikts.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pēdējās nedēļās jo īpaši saasinājušās Alepo bombardēšanas dēļ, ko īsteno Sīrijas režīma un Krievijas gaisa spēki. Nesaskaņu dēļ Putins atcēla šonedēļ paredzēto vizīti Parīzē.
Tomēr viņš ir ieradies Berlīnē, kur divas galvenās tēmas būs Ukraina un Sīrija. Tomēr vēl pirms sanāksmes sākuma līderu paziņojumi trešdien liecināja, ka taustāmi rezultāti nav gaidāmi.
Merkele atzina, ka cerību ir maz. Viņa norādīja, ka sarunu mērķis ir „godīgi novērtēt” progresu, kas panākts Minskas vienošanos izpildē attiecībā uz situācijas normalizēšanu Ukrainas austrumos. Merkele uzreiz piebilda, ka progress ir „iestrēdzis” attiecībā uz ugunspārtraukšanu, politiskajiem un humānajiem jautājumiem. Viņa paziņoja, ka „mēs nevaram gaidīt brīnumu,” bet ir jāizmanto katra iespēja.
Dažas stundas pirms sarunām arī Kremlis paziņoja, ka Berlīnē „nesagaida kādus izrāvienus.”
Merkele norādīja, ka trešdienas sarunās Berlīnē svarīgs diskusiju jautājums būs arī Krievijas loma Sīrijas karā. Rietumvalstis asi kritizējušās Maskavu par intensīvo Alepo bombardēšanu pēdējās nedēļās, kopš septembra vidū atkal sabruka pamiers.
Sarunas Berlīnē notiek dienu pirms tā dēvētās „humānā pauze”, kad, saskaņā ar Krievijas paziņojumu, ceturtdien Alepo uz astoņām stundām tiks pārtraukta Alepo bombardēšana. Apvienotās Nācijas gan norādījušas, ka šis ir pārāk īss laiks humānās palīdzības piegādei.
Merkele situāciju Alepo, kur nemiernieku kontrolētu daļu aplenkuši režīma spēki, trešdien nosauca par „postošu”. Merkele teica, ka viņa un Olands ar Putinu runās par to, kādā veidā „mazināt cilvēku ciešanas”. Vācijas kanclere norādīja, ka arī šajā jautājumā „nevar gaidīt brīnumus, taču ir svarīgi runāt pat ja viedokļi krasi atšķiras.”
Alepo austrumu daļā, kuru kontrolē nemiernieki, joprojām dzīvo vairāk nekā 250 000 cilvēku, un pēdējo nedēļu bombardēšanās bojā gājuši daudz cilvēku. Damaska un Maskava uzstāj, ka uzlidojumi vērsti pret teroristiem.
Krievijas un Rietumu attiecības krasi pasliktinājās pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā, kā arī pēc prokremlisku kaujinieku uzsāktas karadarbības Ukrainas austrumos. Rietumi pret Krieviju ieviesa sankcijas, uz kurām Krievija atbildēja ar savām sankcijām. Arī Sīrijas kara dēļ attiecības pēdējās nedēļās ir ievērojami pasliktinājušās. Kopš oktobra sākumā lauzts pamiers, ASV, Krievija un pārējās puses nav spējušas vienoties par jauniem miera nosacījumiem.
