Lībijas piekrastē noslīkuši 400 migranti; cilvēktiesību NVO uztrauc bēgļi Vidusjūrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas un ANO pauž bažas par pieaugošo bēgļu skaitu Vidusjūrā. Šādas bažas izskanējušas pēc tam, kad saņemtas ziņas par kārtējo avarējušo imigrantu kuģi un vairāk nekā 400 iespējamiem bojāgājušajiem. 

400 cilvēki varētu būt noslīkuši Vidusjūrā pie Lībijas krastiem, nogrimstot kārtējam nelegālo imigrantu kuģim, kas bija ceļā no Lībijas uz Itāliju. Uz kuģa bija 550 cilvēku, bet izglābti tikai 150. 

Labvēlīgie pavasara laika apstākļi pastiprinājuši migrantu plūsmu, kas no nemierīgajiem reģioniem cenšas aizbēgt uz Eiropu. Pēdējā laikā jau reģistrēts rekords – četrās dienās Itālijā ieradušies astoņarpus tūkstoši cilvēku no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Par vietu nedrošā peldlīdzeklī migrantiem ir jāšķiras no vairākiem tūkstošiem dolāru. 

Palīdzības organizācijas norāda, ka pašreizējās Eiropas Savienības atbalstītās patruļu operācijas Vidusjūrā nenes vēlamos rezultātus un Eiropas Savienībai ir nepieciešams meklēt daudz plašāku un efektīvāku risinājumu.  

Bēgļu plūsma no Ziemeļāfrikas uz Eiropu īpaši pastiprinājās pēc nemieriem un nestabilitātes, kas pēdējo gadu laikā pārņēmušas vairākas reģiona valstis. Pagājušajā gadā vien Eiropā ieceļojuši aptuveni 280 tūkstoši bēgļu. Vēl liels skaits cilvēku – aptuveni 3000 – pērn gājuši bojā Vidusjūrā, avarējot parasti slikti aprīkotajām un bieži vien pārslogotajām laivām.

Arī trešdienas rītā tika saņemtas ziņas par kārtējās laivas avāriju Lībijas piekrastē, un tiek ziņots, ka joprojām par bez vēsts pazudušiem tiek uzskatīti aptuveni 400 cilvēku.

Pēdējo dienu laikā izglābto bēgļu skaits sasniedzis jau gandrīz 10 tūkstošus, un tiek ziņots, ka Itālijas piekrastei tuvojas vēl vairākas laivas, kas dažu dienu laikā varētu nogādāt vēl aptuveni sešuarpus tūkstošus cilvēku.

Pēc tam, kad Itālijas krasta apsardzes dienests pārtraucis izdzīvojušo meklēšanas operāciju, starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” apsūdzējusi Eiropas Savienību par to, ka tūkstošiem migrantu tiek pakļauti riskam.

Tiesību grupa savā paziņojumā norāda, ka Eiropa ir novērsusies no saviem tiešajiem pienākumiem. Ar to domāts Eiropas Savienības lēmums piespiest Itāliju atteikties no tās glābšanas misijas “Mare Nostrum”, priekšroku dodot pašreizējām Eiropas Savienības robežkontroles aģentūras “Frontex” patruļām.

“Amnesty International” pārstāvis Parīzē Žans Fransuā Dubo atgādinājis, ka savulaik "Mare Nostrum" programma ļāva izglābt aptuveni 170 tūkstošus dzīvību. Pēc viņa vārdiem, tikai Eiropas līmenī koordinētas operācijas spēs pienācīgi novērst turpmāku cilvēku bojāeju.

Līdzīgu viedokli pauž arī vēl viena ietekmīga cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch”, kuras pārstāve Rietumeiropā Džūdita Sanderlenda aģentūrai "France Press"  paudusi viedokli, ka bojāgājuši skaits tikai palielināsies, ja Eiropas Savienība nenodrošinās glābšanas operācijas.

Arī Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis Flavio di Džakomo intervijā raidsabiedrībai BBC norāda, ka ar pašreizējām operācijām situāciju, visticamāk, uzlabot neizdosies.

“„Frontex” īstenotā operācija „Tritons” diemžēl nav pietiekama, jo tā darbojas tikai 30  jūdžu attālumā no Itālijas piekrastes. Lielākā daļa no kuģiem, kas sauc pēc palīdzības, ir cietuši nelaimi daudz lielākā attālumā no šīs teritorijas. Viņiem palīdzība ir vajadzīga tuvāk Lībijas krastiem. Pašlaik viss glābšanas operāciju slogs gulstas uz dažu Itālijas robežsardzes kuģu pleciem, kā arī uz komerciālajiem kuģiem, kas atbalsta glābšanas operācijas. Taču patiesībā šī ir ārkārtas situācija visai Eiropas Savienībai,” pauda di Džakomo.

Pagājušajā nedēļā palīdzības organizācija “Ārsti bez robežām” paziņoja, ka no maija līdz oktobrim tā Vidusjūrā vadīs meklēšanas un glābšanas operāciju.

Taču, kā, uzstājoties Eiropas Parlamentā, paziņojis Eiropas Savienības migrācijas lietu komisārs Dimitris Avramopuls, nepieredzētā bēgļu un migrantu plūsma pie Eiropas robežām diemžēl ir jauna norma un nākotnē būs nepieciešams pielāgot Eiropas reakciju uz notiekošo.

Iepriekš Eiropas līderi ne reizi vien ir atzinuši, ka lielāko bēgļu slogu nākas uzņemties piecām Eiropas Savienības dienvidu valstīm, bet parējām 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāpiedalās šīs nastas mazināšanā.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs šī gada sākumā norādīja, ka dalībvalstu vadītājiem ir jābūt godīgiem un jāstāsta saviem iedzīvotājiem, ka situācija Eiropā un visā pasaulē mainās un, pateicoties globalizācijai, palielinās arī migrācijas apjomi. Taču galvenais mērķis esot pēc iespējas ātrāk izstrādāt noteikumus, kādiem tieši bēgļiem ieceļošana varētu tikt atvieglota, tādējādi veicinot kontrolētu imigrāciju. Arī pašām dalībvalstīm būtu skaidri jāpasaka, cik daudz bēgļu tās būtu gatavas uzņemt.

Atsevišķi eksperti gan uzsver, ka striktu ierobežojumu vai kontroles noteikumu ieviešana, visticamāk, nenesīs gaidāmos rezultātus. Tieši pretēji, upuru skaits varētu palielināties, bēgļiem meklējot arvien riskantākus ieceļošanas veidus, bet nelegālie bēgļu pārvadātāji tikai gūtu arvien lielāku peļņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti