ĪSUMĀ:
- Lībijas miera sarunas Maskavā beidzas ar neveiksmi.
- Lībijas militārais komandieris Haftars nav parakstījis vienošanos par pastāvīgu pamieru.
- Vienošanos parakstīja tikai starptautiski atzītās Lībijas valdības vadītājs Sarradžs.
- Haftars vienošanos neesot parakstījis, jo tajā nav grafika Sarradžam lojālo grupējumu izformēšanai.
- Krievija paziņoja, ka par spīti neveiksmei turpinās centienus panākt pamieru.
- Sarunas iniciēja Krievija un Turcija, kaut abas uzskatītas par pretējo pušu atbalstošām.
- Turcija atbalsta Sarradža valdību, Krievija, kā tiek uzskatīts, atbalsta Haftara spēkus.
- Vācija janvārī Berlīnē plāno konferenci, lai meklētu risinājumu situācijai Lībijā.
Krievija paziņoja, ka par spīti neveiksmei turpinās centienus panākt pamieru. Arī Vācija šomēnes plāno rīkot īpašu samitu Berlīnē šī mērķa panākšanai. Eiropa bažījas, ka, Lībijas konfliktam saasinoties, sagaidāmi jauni migrācijas viļņi.
Pirmdien, 13. janvārī, Maskavā ar Krievijas un Turcijas ārlietu un aizsardzības ministru dalību sarunās tikās abas Lībijas konkurējošo valdību delegācijas. Iepriekš nedēļās nogalē Lībijā spēkā bija stājusies pagaidu vienošanās par ugunspārtraukšanu, kaut abas puses viena otru apsūdzēja par tās pārkāpšanu. Maskavas sarunu mērķis bija panākt vienošanos par pastāvīgu pamieru Lībijā.
Pret Lībijas rietumos galvaspilsētā Tripolē bāzēto Apvienoto Nāciju atbalstīto premjerministra Fajeza al Sarradža valdību jau kopš pērnā gada aprīļa uzbrukumus izvērsuši ietekmīgajam Lībijas feldmaršalm Halifam Haftaram lojālie spēki. Viņš atbalsta konkurējošo ar naftu bagātas valsts valdību Lībijas austrumos.
Sarunas Maskavā pirmdien ilga septiņas stundas. Taču panākto vienošanos par ilgtermiņa pamieru parakstīja tikai starptautiski atzītās Lībijas rietumu valdības vadītājs Sarradžs.
Haftars savukārt esot lūdzis laiku līdz otrdienas rītam padziļināti iepazīties ar vienošanos.
Tomēr otrdien no rīta viņš no Maskavas aizlidojis, vienošanos tā arī neparakstot, apstiprināja Krievija.
Haftars vienošanos neesot parakstījis, jo tajā nav noteikts laika grafiks to grupējumu izformēšanai, kas ir lojāli Tripolē bāzētajai Sarradža valdībai, atsaucoties uz avotiem vēsta Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”.
Līdz ar to turpmākās pamiera perspektīvas Lībijā patlaban ir neskaidras. Maskava turpinās centienus to panākt, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, piebilstot, ka pūliņos iesaistās arī Lībijas kaimiņvalstis un Eiropas valstis.
Maskavas sarunu iniciatores bija Krievija un Turcija, kaut abas tiek uzskatītas par pretējās karojošās puses atbalstošām.
Turcija nolēmusi uz Lībiju nosūtīt karavīrus starptautiski atzītās Sarradža valdības atbalstam, bet Krievija, kā tiek uzskatīts, atbalsta Haftara spēkus.
Vācija, kas brīdinājusi, ka Lībija var kļūt par „otru Sīriju”, šomēnes Berlīnē plāno miera konferenci, lai meklētu ceļus situācijas risināšanai Lībijā. Paredzēts, ka samitā tiksies konfliktējošo pušu pārstāvji. Konkrēts datums nav noteikts, bet sanāksme varētu notikt jau šajā svētdienā, paziņoja Berlīne.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien vakarā sarunu gaitu Maskavā telefoniski apsprieda ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura iepriekš sestdien bija ieradusies vizītē Krievijas galvaspilsētā.
Turcijas un Francijas līderi pirmdien aicināja uz pastāvīgu ilgtermiņa pamieru, lai nodrošinātu ceļu uz priekšu krīzes politiskam risinājumam.
KONTEKSTS:
Bruņotais konflikts starp konkurējošiem grupējumiem cīņā par teritoriju un ietekmi Lībijā turpinās jau gandrīz desmit gadus, kopš 2011. gadā tika gāzts diktators Muamars Kadafi. Pēdējo mēnešu notikumu attīstību ar īpašu uztraukumu vēro Eiropas Savienība, bažījoties par jauniem migrācijas viļņiem un reģionālo drošību.
