Vēsturiskā vienošanās parakstīta liecinieku - ANO īpašā vēstnieka Lībijā Martina Koblera un vairāku ārvalstu diplomātu klātbūtnē.
"Šī ir vēsturiska diena Lībijai," tā komentēja Koblers, piebilstot, ka tas tomēr ir tikai pats sākums. Ziemeļāfrikas valsts Lībija pēc Arābu pavasara un ilggadējā diktatora Muamara Kadafi gāšanas ieslīga haosā, nonākot dažādu grupējumu varas alkstošu pušu interešu cīņā. Līdz šim Lībijā pastāv divi konkurējoši parlamenti un valdības, bez kurām par ietekmi valstī cīnās vēl vairāki grupējumi. Aizvadītajā gadā galvaspilsētu Tripoli sagrāba bruņoto grupējumu alianse, kuras sastāvā ir arī islāmisti, un starptautiski atzītā Lībijas valdība bija spiesta pārcelties uz valsts austrumiem. Visas līdzšinējās sarunas beidzās bez jebkāda rezultāta.
Vienošanās parakstīšana, kas tagad paredz nacionālās vienotības valdības un prezidenta padomes izveidi, vieš cerību, ka valstī, lai arī ne uzreiz, bet pamazām iestāsies miers. Šo soli jau apsveikušas daudzas Rietumu valstis un arī Eiropas Savienība, kura cer, ka konflikta noregulējums Lībijā ļaus arī mazināt milzīgās bēgļu straumes.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni vēsturisko vienošanos nodēvējusi kā soli tuvāk mieram un stabilitātei valstī. Eiropas Savienība arī paudusi gatavību sniegt palīdzību Lībijai 100 miljonu eiro apmērā, kad būs izveidota jaunā nacionālās vienotības valdība. Arī Latvija paudusi gandarījumu par sarunu iznākumu un norādījusi, ka tas veicinās stabilitāti un drošības situācijas uzlabošanos valstī. „Šobrīd ir svarīgi turpināt panākto progresu un sākt nacionālās vienotības valdības izveidi, kā arī pārtraukt jebkādus vardarbības aktus,” sacīts Latvijas ārlietu ministrijas paziņojumā.
Lībija patlaban ir tā valsts, kuras krastos zeļ cilvēku kontrabandistu rūpals un no kuras laivās uz Eiropu pārceļas tūkstošiem cilvēku. Vēsturiski Lībija allaž uzņēmusi konfliktu bēgļus vai ekonomiskos migrantus no citām Āfrikas vidus zemēm, taču tagad, sākoties konfliktam pašā Lībijā, cilvēki bijuši spiesti bēgt arī no tās. Nemieru un politiskās nestabilitātes dēļ kā pret sienu atdūrās ikviena ES iniciatīva runāt ar Lībijas atbildīgajiem dienestiem, lai kopīgi ierobežotu cilvēku kontrabandistu aktivitātes. Bez iznākuma beidzās arī Briseles ideja iznīcināt cilvēku vešanai paredzētās laivas, pirms vēl tās sākušas savu ceļu.
Tagad medijos paradījušās vēstis, ka līdz ar jaunajiem pavērsieniem Lielbritānija varētu nosūtīt savus spēkus cīņai ar tā saukto „Islāma valsti” jeb „Daīš”. To uzdevums būtu apmācīt vietējo karaspēku, kā arī īstenot kopīgas operācijas pret cilvēku kontrabandistiem. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir pavēstījis, ka šī vienošanās ļauj iesaistīties militārajiem spēkiem no malas, lai cīnītos pret teroristiem, taču vispirms šāda vēlme būtu jāizrāda pašai Lībijas pusei.
Eksperti pagaidām ir piesardzīgi, norādot, ka šim vienošanās dokumentam joprojām Lībijā ir pietiekami liels kritiķu pulks un par tās noturību varēs pārliecināties tikai ilgākā laikā.
