Vardarbības saasināšanās var apdraudēt arī aprīļa vidū gaidāmo ANO konference, kuras mērķis ir panākt vienošanos par vispārējo vēlēšanu sarīkošanu Lībijā un valsts atkalapvienošanu.
Kopš ilggadējā Lībijas diktatora Muamara Kadafi gāšanas 2011.gadā Lībija ir sašķelta starp vairākiem konkurējošiem grupējumiem. Galvaspilsētu Tripoli kontrolē Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītā Faijeza al Sarradža Nacionālās vienotības valdība. Savukārt valsts austrumu reģions atrodas pašpasludinātās Lībijas Nacionālās armijas un tās līdera Halifa Haftara kontrolē.
Šajā nedēļā Lībijā bija ieradies ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, lai ar dažādu grupējumu pārstāvjiem censtos panākt politisku vienošanos par vēlēšanu sarīkošanu šajā sašķeltajā valstī.
Viņš Bengazi pilsētā tikās arī ar Halifu Haftaru. Taču šīs sarunas neizrādījās tik veiksmīgas, kā iepriekš plānots, un Gutjerešs esot valsti pametis ar smagu sirdi un lielām bažām, vienlaikus paužot cerību, ka Lībijai izdosies izvairīties no asiņaina konflikta.
Taču neilgi pēc ANO ģenerālsekretāra aizbraukšanas, Halifa Haftara spēki uzsāka ofensīvu pret Lībijas galvaspilsētu Tripoli.
Haftara izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ir pienācis laiks atgūt Tripoli un atbrīvot to no teroristiem, vienlaikus solot saudzēt civiliedzīvotājus un valsts institūcijas.
Pagājušajā naktī sadursmes starp naidīgajiem grupējumiem notikušas jau aptuveni 30 kilometru attālumā no Tripoles, blakus starptautiskajai lidostai.
Baidoties par vardarbības iespējamo eskalāciju, ANO Drošības Padome sasauca ārkārtas tikšanos, kurā vienbalsīgi tika pieprasīts izbeigt militārās darbības, piedraudot saukt pie atbildības visus vardarbības eskalācijā vainojamos.
Šo aicinājumu atbalstījusi arī Krievija, kura līdz šim bija lojāla Halifam Haftaram.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēris, ka Krievija rūpīgi seko situācijai Lībijā, aicinot meklēt konflikta politisku risinājumu.
Taču Hāgā bāzētā Klingentāla institūta pētnieks Džalijs Harčaoui aģentūrai “France Press” norādījis, ka Tripoles ieņemšana joprojām ir ļoti reāla, turklāt ārkārtīgi svarīga – galu galā tajā ir sakoncentrēti vislielākie naudas resursi, diplomātiskās pārstāvniecības, kā arī cilvēkresursi.
Starptautiski atzītā valdība pašlaik kontrolē tikai salīdzinoši nelielu apgabalu ap Tripoli, kā arī valsts trešo lielāko pilsētu Misratu.
Savukārt Halifam Haftaram atbalstu ir sniegušas Saūda Arābija, Ēģipte un Apvienotie Arābu Emirāti. Šī valsts ir piegādājusi Haftaram arī ievērojamu skaitu bruņojuma, ieskaitot lidmašīnas, pārkāpjot ANO noteikto embargo.
Haftars sauc sevi par vienīgo līderi, kurš spēs izbeigt nestabilitāti, taču daudzi iedzīvotāji baidās, ka viņš varētu atjaunot Lībijā autoritāru režīmu.
Par spīti nestabilajai situācijai, Apvienoto Nāciju Organizācija joprojām ir apņēmības pilna 14. līdz 16. aprīlī sarīkot nacionālo konferenci par ilgi atlikto vēlēšanu sarīkošanu līdz šī gada beigām un valsts atkalapvienošanu.
Politikas eksperti pieļauj, ka Haftars ir ļoti veiksmīgi piekritis šim vēlēšanu plānam, lai iegūtu vairāk laika savu militāro ambīciju īstenošanai.