Paziņojums par izstāšanos no Ženēvā notiekošajām Lībijas militārajām miera sarunām izskanējis neilgi pēc tam, kad noticis raķešu uzbrukums galvaspilsētas Tripoles ostai. Lībijas Nacionālā vienotības valdība ir paziņojusi, ka turpmākajās sarunās nepiedalīsies tik ilgi, kamēr nebūs pieņemta stingra pozīcija pret agresoru, proti, kaujinieku komandieri Halifu Haftaru un viņa Lībijas Nacionālo armiju.
Starptautiski atzītās valdības pārstāvji uzsver, ka sarunas pašlaik ir bezjēdzīgas un ilgstošs pamiers vai pat miers nav iespējami, ja notiek regulāras apšaudes. Valdības paziņojumā uzsvērts, ka sistemātisko dzīvojamo rajonu, lidostas un ostas bombardēšanu, kā arī naftas objektu blokādes mērķis ir radīt iedzīvotājiem krīzi ikkatrā viņu dzīves aspektā. Ja nav iespējams iegūt politisku varu, kaujinieki mēģinot destabilizēt valsti.
Komentējot uzbrukumu Tripoles ostai, Lībijas Nacionālās armijas kaujinieki paziņojuši, ka ir sabombardējuši kuģi, kas no Turcijas uz Lībiju bija piegādājis ieročus. Turcijas drošības amatpersonas telekompānijai "Al Jazeera" norādījušas, ka uzbrukuma brīdī ostā neviens Turcijas kravas kuģis nav atradies. Ja tā būtu, tad tiktu pārkāpta janvāra vidū un pēc tam arī šomēnes panāktā vienošanās par ieroču embargo ievērošanu. Taču Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans ir atzinīgi novērtējis Tripoles valdības rīcību, piebilstot, ka turku karaspēks atbalstīs Nacionālās vienotības valdību tās centienos atgūt kontroli pār visu Lībijas teritoriju.
Tikmēr vilšanos par Tripoles valdības izstāšanos no sarunām paudis Krievijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Vasīlijs Ņebenzja, norādot, ka puses tik tikko tikai bija sākušas iesaistīties militārajās komitejās, kas ir izšķiroši svarīgas pamiera garantēšanai.
Katru no Lībijā karojošām pusēm atbalsta arī vairākas citas valstis. Tā, piemēram, Nacionālās vienotības valdībai savu atbalstu sniedz jau minētā Turcija, kas uz Lībiju jau nosūtījusi militāro ekipējumu, kā arī Katara, Itālija un arī vietējie kaujinieki. Haftara armiju atbalsta Apvienoto Arābu Emirāti, Ēģipte, kā arī Francija un Krievija. Neilgi pirms uzbrukuma ar Halifu Haftaru bija ticies arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un, kā ziņo aģentūra RIA, tikšanās laikā abas puses esot vienojušās, ka pagaidām nav nekādu alternatīvu, kā atrisināt Lībijas krīzi, izņemot politisku noregulējumu.
ANO īpašais sūtnis Lībijā Gasans Salame aktīvi cenšas panākt sarunu atsākšanos jau pēc iespējas tuvākā laikā. Iepriekš bija prognozēts, ka pēc militārajām sarunām 26. februārī notiks arī abu konfliktā iesaistīto pušu politiskās sarunas. Pagaidām nav zināms, vai šī tikšanās notiks.
