Lībija 10 gadus pēc Kadafi nāves joprojām sašķelta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Aprit 10 gadi, kopš Lībijā tika nogalināts tās ilggadējais diktators Muamars Kadafi. Viņa vārds tagad pašā Lībijā jau tiek uzskatīts par vēsturi, taču valsts joprojām turpina atkopties no politiskās sašķeltības, nestabilitātes un vardarbības. Šīs nesaskaņas īpaši aktuālas kļuvušas, tuvojoties decembra beigās paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Lībija 10 gadus pēc Kadafi nāves joprojām sašķelta
00:00 / 05:33
Lejuplādēt

2011. gada pavasarī, līdzīgi kā citās Ziemeļāfrikas valstīs, arī Lībijā aizsākās tā dēvētās Arābu pavasara protesta akcijas, kuras noveda pie Muamara Kadafi režīma krišanas. Pats Kadafi, kurš pie varas bija atradies 42 gadus, bēga no galvaspilsētas Tripoles, taču tika sagūstīts un nogalināts 20. oktobrī. Vien nepilnu gadu vēlāk, 2012. gada augustā, varu valstī pārņēma pārejas Vispārējais Nacionālais kongress.

Taču režīma maiņa stabilitāti valstī nav nesusi, un kopš 2014. gada valstī faktiski ir pastāvējusi divvaldība. Arī 2015. gadā ar starptautiskā spiediena palīdzību nodibinātā Nacionālās vienotības valdība Lībiju apvienot nav spējusi, jo to neatzīst ietekmīgais kaujinieku komandieris Halifa Haftars, kurš kopš 2019. gada ir veicis plašu militāro ofensīvu dažādos Lībijas reģionos.  Haftaram savu atbalstu ir snieguši krievu algotņi, Ēģipte un Apvienoto Arābu Emirāti, bet Tripoles valdību atbalsta Turcija. Kopš pagājušā gada decembra konkurējošās valdības ir parakstījušas ar ANO starpniecību panāktu pamieru, apņemoties līdz šī gada beigām sarīkot prezidenta vēlēšanas. Lai arī sākotnēji bija paredzēts vienlaikus rīkot arī parlamenta vēlēšanas, šis balsojums ir atlikts uz janvāri.

Īpaši rietumos tieši veiksmīgi sarīkotas vēlēšanas tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem valsts veiksmīgai virzībai uz priekšu. Taču ietekmīgās domnīcas "Chatham House" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona programmas vecākais pētnieks Tims Ītons uzskata, ka nevajadzētu koncentrēties uz vēlēšanām tikai procesa pēc.

"Manuprāt, starptautiskajai sabiedrībai būtu jāvienojas vismaz par minimālajiem standartiem, lai vēlēšanas tiktu atzītas par pieņemamām. Tāpēc ir jābūt lielākai vienprātībai par šo vēlēšanu likumisko pamatojumu. Kandidātiem ir jāapņemas ievērot vēlēšanu rezultātus. Ja tam visam ir nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos, es domāju, ka būtu labāk vēlēšanas atlikt uz vēlāku laiku, nekā pilnā gaitā virzīties uz priekšu. Nevar noliegt, ka pēc vēlēšanām ir iespējams arī pilna apmēra bruņots konflikts. Taču nedrīkst aizmirst, ka mēs joprojām mēģinām tikt galā vēl ar 2014. gada vēlēšanu rezultātiem.

Tāpēc, manuprāt, mums ir jāatzīst, ka jebkādam jaunam sākumam ir jānāk no vienprātības, pretējā gadījumā nav īpaši daudz cerību uz veiksmīgu iznākumu," izteicās pētnieks.

Ītona minētā vienprātība pilnīgi noteikti nav bijusi manāma šī gada laikā. Pagaidu premjerministra piedāvātie risinājumi politiskajā un drošības jomā ir izraisījuši kārtējo politisko strupceļu. Parlamenta apakšpalātas spīkers vienpersoniski ratificējis prezidenta vēlēšanu norisi, kas sniedz priekšrocības viņa draugam Haftaram, bet dažas nedēļas vēlāk Lībijas austrumos valdošā valdība izteica neuzticību Nacionālās vienotības valdībai.

Lībijas pilsoniskā aktīviste Asma Halifa arī uzskata, ka vēlēšanām būtu jāsagatavojas pienācīgi, pretējā gadījumā zaudētāji var izrādīties visi.

"Es teiktu, ka mēs pašlaik esam sarežģītā situācijā, jo, ja vēlēšanas nenotiks, problēma nebūs tikai tiem, kuri vēlas iegūt vai noturēt varu, – tā būs problēma arī tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas izkļūt no stagnācijas un nepārtrauktajām pārejas administrācijām. Par to tiek maz runāts, taču iedzīvotāji var arī pilnībā zaudēt uzticību Apvienotajām Nācijām vai jebkuram citam ārvalstu starpniekam, kuri mēģinājuši atrisināt šo konfliktu. Un, ja mēs – Lībijas iedzīvotāji – paši nevaram atrast risinājumu? Ko tas nozīmē? Ja būs vēlēšanas ar apstrīdētiem rezultātiem, mēs atkal atgriezīsimies pie pilsoņu kara.

Šī tiešām ir ļoti sarežģīta situācija, no kuras varēja izvairīties, ja mēs būtu pietiekami sagatavojušies.

Arī 2011. gadā mēs uzskatījām, ka neesam pietiekami sagatavojušies, taču mēs steidzām sarīkot vēlēšanas, lai pierādītu, ka esam veiksmes stāsts. Tagad mēs cenšamies parādīt, ka mēs esam starptautisko sarunu veiksmes stāsts. Taču abi gadījumi ir pilnīga izgāšanās," stāstīja aktīviste.

Viedoklim par to, ka Lībijas vēlēšanu iznākums ir daļa no lielākas ģeopolitiskās spēles, piekrīt arī Eiropas Ārējo attiecību padomes Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu programmas pētnieks Tariks Megerisi.

"Visi sēž un gaida, kāds būs vēlēšanu iznākums. Es pieļauju, ka gan Turcija, gan Krievija pašlaik priecīgas sēž malā un skatās, kā ANO un citas rietumvalstis dedzina savu uzticamību. Viņi gaida, ka 25. decembrī izcelsies haoss. Viņu trumpis ir tas, ka viņiem ir cilvēki un ietekmes sviras uz vietas, un šie līdzekļi ir daudz ietekmīgāki par Eiropas aktoriem, kuri noteikti izcels pašu vēlēšanu procesu. Taču tas viss tikai radīs jaunu šķelšanos," sacīja Megerisi.

Šīs nedēļas sākumā braucienu pa Lībijas lielākajām pilsētām ir uzsākusi arī Āfrikas Savienības „samierināšanas” misija Kongo prezidenta Denisa Sasu Ngueso vadībā. Tās mērķis ir ievākt informāciju par gatavošanos decembra balsojumam, kā arī mēģināt mazināt joprojām izteiktās domstarpības starp Lībijas politiskajiem, reliģiskajiem un viedokļu līderiem. Savukārt jau 12. novembrī Francijā ir gaidāms Lībijai veltīts samits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti