Uzrunā televīzijā Auns norādīja, ka vēlas Libānu pasludināt par laicīgu valsti un veicināt dialogu. Tajā jāiesaistās garīgajām un poliskajām autoritātēm, lai panāktu formulu, kura varētu ietvert attiecīgos konstitūcijas grozījumus.
Mediji vēsta, ka Libānas politiskas sistēmas reformu plānu izstrādā arī bijušās metropoles Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš šonedēļ dosies uz Beirūtu un ir sagatavojis ceļvedi šīs valsts politiķiem. Tajā izklāstītas politiskās un finanšu reformas, kas nepieciešamas, lai Libāna saņemtu ārvalstu palīdzību pēc postošā sprādziena Beirūtas ostā.
Tikmēr pašā Libānā turpinās Beirūtas atjaunošanas darbi, un sastatnes uzslietas pie daudzām senām Osmaņu impērijas un Francijas pārvaldības laika ēkām. Eksperti norādījuši, ka vēsturiskais mantojums jau cieta celtniecības buma laikā, tāpēc šo namu atjaunošanai jābūt varas iestāžu prioritātei.
KONTEKSTS:
4. augusta vakarā Beirūtas ostā notika milzīgs sprādziens, ko izraisīja amonija nitrāta detonācija. Vairāk nekā 2700 tonnu šīs vielas tika konfiscētas no Krievijas pilsonim piederošā kuģa un sešus gadus glabātas Beirūtas ostas noliktavā.
Sprādziens izraisīja pilsētā plašus postījumus, gājuši bojā aptuveni 180 cilvēki, vairāk nekā 6000 ievainoti. Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas. Libānas valdība ir lūgusi starptautiskās sabiedrības atbalstu.
Reaģējot uz protestiem, ko izraisīja Beirūtā notikušais sprādziens, atkāpās Libānas valdība.
