Iepriekš tas nebija izdevies kvoruma trūkuma dēļ. Libānā prezidentam ir jābūt kristietim, izraudzītam no maronītu jeb austrumu katoļu sabiedrības.
Libāna ir reliģiju ziņā ļoti sarežģīta valsts, jo šeit ir pārstāvēti gan kristieši, gan musulmaņi, gan teju 20 dažādu atzītu reliģisko sektu.
Uz augsto amatu pretendē divi kandidāti – bijušais Libānas armijas komandieris Mišels Aouns un rietumnieciski orientētais Libānas bruņoto spēku izpildvadītājs Samirs Džadža.
Libānā prezidentu ievēl uz sešiem gadiem, un viņam saskaņā ar likumu ir jānāk no kristiešu sabiedrības, kas ir par dažiem procentiem mazāka nekā musulmaņu kopiena.
Libāna, kuras kaimiņos ir karojošā Sīrija, patlaban tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu relatīva miera punktu, kurā arī Rietumi vēlas redzēt stabilu un sakārtotu politisko vidi.
