Uz Libānu devās Eiropas Parlamenta delegācija, lai klātienē redzētu notiekošo un pārliecinātos, ka Sīrijas kaimiņvalsts Libānas lūgums palīdzēt, tāpat kā Eiropas Savienība to dara Turcijā, ir pamatots.
Mazā Libāna ir pirmā valsts pasaulē, kas savā teritorijā ir uzņēmusi visvairāk bēgļu, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu.
4,5 miljonu iedzīvotāju lielā Libāna patlaban izmitina pusotru miljonu bēgļu - gan no Sīrijas, gan arī Palestīnas, kuri valsts dienvidu teritoriju apdzīvo jau gadiem.
Atšķirībā no kaimiņzemēm - Turcijas vai Jordānijas - Libāna nav izveidojusi lielas bēgļu nometnes, to ir vairāk un mazāka izmēra, bet biežāk iedzīvotāji atvēl savu privāto zemi vai ēkas ienācējiem pagaidu dzīves izveidošanai, un tādēļ bēgļi ir izvietojušies visā valsts teritorijā.
Libānā strādā starptautiskās palīdzības organizācijas, taču valdība uzskata, ka ar to nav gana, un valstij, kura pati ir bijusi ilgstošu konfliktu vajāta un ar pūlēm savelk galus, pienākas lielāks starptautiskais atbalsts, arī no Eiropas Savienības.
Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas deputātu delegācija ieradusies Libānā klātienē iepazīties ar situāciju un satikt atbildīgās personas.
Eiropas Politiķiem situāciju skaidrojis arī Matiass Šmeils, kurš Libānā vada ANO Palīdzības un darba aģentūru.
„Lielākais izaicinājums bēgļiem ir rast cilvēku cienīgu dzīvi. Viņi dzīvo geto līdzīgās nometnēs, un lielākais bažu avots ir iespēja strādāt. Bezdarbs ir ļoti augsts. Libānas valdība ir noteikusi 36 profesijas, kurās nedrīkst strādāt, tajā skaitā arī medicīnā, inženieru zinātnēs. Viņiem nav arī tiesību iegādāties īpašumu,” stāstīja Matiass Šmeils.
Libānas varas iestādes norāda, ka neuzstāj uz bēgļu pārvietošanu, jo apzinās, ka cilvēkiem ir labāk palikt tuvāk Sīrijas robežai ar domu, ka, karam beidzoties, viņiem būtu iespēja atgriezties mājās, taču valsts ekonomikai, arī videi un resursiem papildus tik liels skaits cilvēku nelielā teritorijā ir būtisks pārbaudījums.
Pēc amatpersonu un palīdzības dienestu uzklausīšanas Eiropas Parlamenta grupas vadītājs, britu deputāts Klods Moraess norādīja, ka Eiropas Savienībai palīdzība Libānai ir jāturpina un arī jāsaprot, vai un kā strādāt vēl efektīvāk.
„Šeit ir ekstremāla situācija -1,5 miljoni bēgļu ir ienākuši no Sīrijas, pirms tam te ilgstoši jau ir bijuši palestīniešu bēgļi. Ir grūtības ar integrēšanos Libānas sabiedrībā. Mēs par visu to tagad uzzinām. Mūsu komitejai ir atbildība ne tikai iestāties par humāno palīdzību, bet arī saprast, cik efektīva tā var būt,” norādīja Moraess.
“Mums arī jāsaprot, ko vēl mēs varam darīt – vai tam būtu jābūt finansiālajam atbalstam, vai bēgļu pārvietošanai, pretējā gadījumā mums būs lielas problēmas,” viņš atzina.
Deputātu grupa ir pieprasījusi piešķirt Libānai papildus teju 70 miljonu eiro lielu atbalstu teritorijā dzīvojošajiem palestīniešu bēgļiem. Kopš Sīrijas krīzes Eiropas Savienība Libānai ir paredzējusi aptuveni 800 miljonu eiro lielu atbalstu dažādās programmās.
Eiropas Savienība ir arī Libānas lielākā tirdzniecības partnere.
