Aptuveni pirms divām nedēļām beidzās Libānas prezidenta Mišela Suleimana pilnvaru termiņš, pēc kā iestājās politiskais vakuums. Parlaments jau ilgstoši cenšas rast kompromisu, taču politiskās partijas sestajā mēģinājuma reizē atkal boikotējušas un atteikušās piedalīties prezidenta vēlēšanās.
Libānas parlamenta bezatbildība var destabilizēt valsts politisko situāciju. Kā norāda Libānas Centrālās bankas vadītājs Riads Salamehs, vilcināšanās pieņemt lēmumu var atsaukties uz valsts ekonomiku, kas jau pašlaik cieš zaudējumus - ieņēmumi no tūrisma ir kritušies, bet bēgļu skaits no Sīrijas sasniedz teju vienu miljonu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Libānas iedzīvotāju skaita.
Notikumi Sīrijā atsaucas arī uz politisko vidi Libānā, kas var pastiprināt politisko partiju sašķeltību. Turklāt lēmumu pieņemšanu Libānas parlamentā apgrūtina tas, ka politiskā vara tiek sadalīta starp reliģiskajām kopienām.
