Libāna grimst dziļāk krīžu purvā; rīko starptautisko donoru konferenci

Tuvo Austrumu valsts Libāna atkopjas pēc augustā galvaspilsētā Beirūtā notikušās postošās eksplozijas. Daudzi libānieši notikušajā vaino politiķus un pieprasa saukt pie atbildības vainīgos. Katastrofa padziļināja vairākas krīzes, kas bija pārņēmušas Libānu. Lai palīdzētu uz maksātnespējas sliekšņa esošajai valstij, trešdien, 2. decembrī, paredzēta starptautiska donoru konference.

4. augustā Beirūtas ostā aizdegās un eksplodēja milzīgs daudzums bīstamās ķīmiskās vielas amonija nitrāta. Spēcīgais sprādziens nogalināja vairāk nekā 200 cilvēkus, bet vēl 6000 guva ievainojumus.

Vairāku kilometru rādiusā ap ostu pilnībā nopostīja vai pamatīgi sabojāja aptuveni 70 000 namu, bet bez pajumtes palika 300 000 beirūtiešu. Notikušais šokēja ne tikai Libānas iedzīvotājus, bet visu pasauli.

Pēc eksplozijas atklājās, ka Beirūtas ostā vienā no noliktavām, neievērojot stingrus drošības pasākumus, sešus gadus bija glabājušās gandrīz 3000 tonnas amonija nitrāta, ko bieži izmanto kā minerālmēslus. Ķimikāliju kravu Beirūtā 2013. gada septembrī nogādāja kuģis, kura īpašnieks pasludināja bankrotu un atteicās no tā. Varasiestādes 2014. gadā konfiscēja kuģa kravu un noglabāja to ostas noliktavā.

Katastrofa izraisīja plašus protestus Libānā, iedzīvotāji notikušajā vainoja politiķu un amatpersonu nolaidību un korupciju.

Saistībā ar postošo eksploziju līdz šim ir arestētas 25 personas, bet 33 ir uzrādītas apsūdzības, vēsta televīzijas kanāls “Al Jazeera”. To vidū ir ostas un muitas darbinieki, bet līdz šim apsūdzības nav uzrādītas nevienam ietekmīgam politiķim. Gandrīz 50 personām, kuru vidū ir pašreizējie un bijušie valdības ministri, kā arī drošības iestāžu vadītāji, ir piemērots liecinieku statuss.

Vairāk nekā 1300 cilvēki ir iesūdzējuši tiesā Libānas valsti par nāvējošo eksploziju. Viņu aizstāvību ir uzņēmušies 200 Beirūtas Advokātu asociācijas biedri, stāstīja organizācijas vadītājs Melhams Halāfs.

“Mēs cīnāmies par taisnīgumu. Mēs nevēlamies dzirdēt tādus aizbildinājumus: “Piedodiet, mums nav atbilžu, kāpēc notika eksplozija”. Šis ir traģisks brīdis. Tā nav nolaidība, tas ir ar iepriekšēju nodomu izdarīts noziegums,” Halāfs sacīja televīzijas kanālam “TRT World”.

Upuru radinieki un cietušie netic, ka viņiem patiešām izdosies panākt vainīgo saukšanu pie atbildības.

Viņi norāda, ka Libānas tieslietu sistēma ir pārāk saaugusi ar politisko vidi, tāpēc neesot iespējama godīga nozieguma izmeklēšana un iztiesāšana.

Postošā katastrofa Libānu piemeklēja brīdī, kad valsti bija pārņēmis koronavīruss Covid-19. Kopš jūlija valstī ir strauji pieaugusi inficēšanās un mirstība no vīrusa.

Pēdējās diennaktīs reģistrēto Covid-19 inficēto skaits krietni pārsniedz tūkstoti. Vīrusa izplatīšanos nepalīdzēja samazināt arī divas nedēļas ilgusī vispārējā karantīna, kas noslēdzās 30. novembrī.

Koronavīrusa dēļ Libānas veselības aprūpes sistēma atrodas uz sabrukuma robežas, stāstīja daktere Mariana Helou, kura strādā vienā no lielākajām Beirūtas slimnīcām.

“Daudzi pacienti vairākas dienas pēc kārtas dodas no vienas slimnīcas uz nākamo, lai varētu saņemt palīdzību. Kad cilvēki beidzot nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte atļauj viņus uzņemt, šo pacientu veselības stāvoklis ir pasliktinājies,” pastāstīja ārste.

Libānai jau mēnešiem nav funkcionējošas valdības.

Sāds Hariri, kuru valsts prezidents oktobrī aicināja izveidot valdību, līdz šim to nav paveicis. Hariri ieņēma premjerministra posteni laikā no 2016. gada decembra līdz šī gada janvārim, kad viņu piespieda atkāpties ilgstošie iedzīvotāju protesti pret neapmierinošo dzīves līmeni un amatpersonu korupciju. Jaunas valdības izveidošanu kavē Libānas sarežģītā politiskā sistēma. Tā paredz, ka valdībā ir jābūt pārstāvētām visām 18 valstī atzītajām reliģiskajām grupām.

Libānas ekonomika atrodas brīvajā kritienā.

Valsts pieredz hiperinflāciju, vairāk nekā puse no 6 miljoniem iedzīvotāju atrodas zem nabadzības sliekšņa, bezdarba līmenis pārsniedz 40%, bet Libānas nacionālā valūta ir mazvērtīga.

Daudzi gados jauni un izglītoti libānieši neredz savu nākotni dzimtenē, tāpēc izvēlas emigrēt.

Pasaules Banka otrdien paziņoja, ka Libānas ekonomika cieš no smagas un ilgstošas depresijas, pie kā esot vainojama valdības nevēlēšanās veikt nepieciešamās reformas. Banka prognozē, ka Libānas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 19,2%, bet valdības parāda apmērs pieaugs līdz 194% no IKP.

Pēc 4. augustā notikušā sprādziena Beirūtā Libāna lūdza ārvalstu palīdzību, lai nepieļautu valsts ekonomikas pilnīgu sabrukumu. Īpaši atsaucīgs bija Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš dažas dienas pēc eksplozijas apmeklēja Beirūtu, bet pēc tam sarīkoja starptautisko donoru konferenci atbalsta sniegšanai Libānai.

Makrons kopā ar ANO ģenerālsekretātu Antoniu Gutērrešu trešdien organizēs vēl vienu donoru konferenci, lai mudinātu starptautisko sabiedrību palīdzēt Libānai. Rietumvalstis ir paziņojušas, ka tās sniegs finansiālu atbalstu Libānai tikai gadījumā, ja saņems solījumus par reformām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt