Levits vizītē Skopjē: Ziemeļmaķedonija izpildījusi kritērijus ES iestāšanās sarunu sākšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ziemeļmaķedonija ir izpildījusi visus kritērijus, lai Eiropas Savienībā (ES) nekavējoties sāktu iestāšanās sarunas. To oficiālajā vizītē Ziemeļmaķedonijā paudis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levits ceturtdien, 21. aprīlī, Skopjē oficiālās vizītes laikā tikās ar Ziemeļmaķedonijas premjerministru Dimitaru Kovačevski, galvenokārt pārrunājot abu valstu ekonomisko attiecību paplašināšanu, Ziemeļmaķedonijas ceļu uz ES un arī Ziemeļmaķedonijas prezidentūru Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) 2023. gadā.

Latvijas Valsts prezidents paudis stingru Latvijas atbalstu Ziemeļmaķedonijas perspektīvajai dalībai ES, uzsverot, ka Ziemeļmaķedonija ir pelnījusi, lai atbilstoši izpildītajiem kritērijiem iestāšanās sarunas tiktu uzsāktas pēc iespējas ātrāk.

"Ziemeļmaķedonija ir izpildījusi kritērijus. Ir jāiet tālāk, un nākamajam solim bez kavēšanās jābūt iestāšanās sarunu uzsākšanai – šādu pārliecību Latvija noteikti un konsekventi atbalsta," atzīmēja Levits.

Kovačevski pateicies par Latvijas atbalstu un reformu pieredzi, kā arī uzsvēris savas valsts interesi aktivizēt abu valstu ekonomisko sadarbību.

Apspriežoties par abu valstu sniegto dažāda veida atbalstu Ukrainai Krievijas izraisītā kara dēļ, Levits augstu novērtējis Ziemeļmaķedonijas pievienošanos ES sankcijām pret Krieviju.

Latvijas Valsts prezidents un Ziemeļmaķedonijas premjerministrs pārrunājuši arī sadarbību NATO. Levits pateicies par Ziemeļmaķedonijas gatavību piedalīties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā. 

Runājot par Ziemeļmaķedonijas gaidāmo prezidentūru EDSO, Valsts prezidents akcentējis, ka Latvija stingri atbalsta likumā balstītu starptautisko kārtību un Ziemeļmaķedonija var rēķināties ar konstruktīvu Latvijas atbalstu savai prezidentūrai.

KONTEKSTS:

Aizritējuši jau gandrīz deviņi gadi kopš pēdējās ES paplašināšanās kārtas, kad par ES dalībvalsti kļuva Horvātija. Pašlaik rindā uz šādu iespēju gaida vēl virkne Balkānu valstu – Serbija, Melnkalne, Bosnija un Hercogovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija un Kosova, bet to izredzes ir neskaidras.

Iepriekš izskanēja, ka līdz 2030. gadam vismaz kāda no šīm zemēm varētu pievienoties ES dalībvalstu saimei, bet pērn rudenī, tiekoties Slovēnijā, ES valstu līderi nolēma no šīs idejas atteikties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti