"Šim karam jābeidzas ar Ukrainas uzvaru. Karu iesāka Krievija. Krievijai tas ir nekavējoties jābeidz un jāaizvācas no Ukrainas!" uzsvēra Levits.
Levits savā runā norādīja, ka pašlaik Ukrainai visvairāk ir nepieciešams militārais aprīkojums, lai uzvarētu karā. Taču tai ir vajadzīgs arī taisnīgums un nākotne Eiropā.
Levits teica, ka nepieciešams saukt pie atbildības tos, kas vainojami par šo agresiju, tādēļ jāveido speciāls tribunāls Krievijas agresoru tiesāšanai.
"Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara mēs Eiropā piedzīvojam agresīvu karu. Tādēļ starptautiskām tiesībām uz to ir jāreaģē. Ir jābūt īpašam starptautiskam tribunālam, kas iztiesā šo agresijas noziegumu."
"Juridiski tas ir iespējams. Nepieciešama ir tikai politiskā griba," teica Levits. "Lai būtu pilnīgi skaidrs, ka agresīva kara uzsākšana ir noziegums un atbildīgie par to tiks saukti pie atbildības. Mēs neviens negribam dzīvot pasaulē, kur agresīvs karš būtu normalitāte."
Eiropas Komisija paziņojusi, ka ES veidos starptautisku centru Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai Hāgā. Tas būs centrs, kur tiks vākti pierādījumi. Nākamais solis būtu starptautiskas tiesas vai tribunāla izveide. Tribunālam nepieciešams līdzīgi domājošu valstu kopums, kas var šādu tribunālu nodibināt un tad ar šo ideju iet uz ANO – tur, visticamāk, par to lemtu Ģenerālā asambleja, kur nepieciešamas 2/3 balsu atbalsts. Tāpēc tribunāla izveidei nepieciešams viss iespējamais politiskais atbalsts.
Uz LTV jautājumu par to, kas varētu uzņemties vadošo lomu šāda tribunāla izveidē, EP prezidente Roberta Metsola atbildēja viennozīmīgi. "Eiroparlaments ir jau kļuvis par šo dzinuli, un turpināsim to darīt."
Taču arī Levits atzina, ka līdz tribunāla izveidei var paiet gadi, nevis mēneši.
"Starptautiskās tiesības attīstās lēni. Varētu teikt, ka bruņurupuča gaitā. Tas nav kā ikdienas politika, kad tu vari no vienas nedēļas uz otru mainīt savas domas un [piedāvāt] jaunas idejas."
EP deputāte Sandra Kalniete sarunā ar Latvijas Radio spriež, ka Baltijas valstīm, Polijai un ziemeļvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai šāds tribunāls tiktu izveidots. EP viceprezidents Roberts Zīle gan atzīst: ja nebūs zināmas politiskās nekaunības, juridiskos šķēršļus tribunāla izveidošanai var arī nepārvarēt, kas būtu ļoti slikti.
EP deputāte Inese Vaidere atzinīgi vērtē to, ka Levits uztur šo jautājumu starptautiskajā līmenī.
"Latvijā mēs dažreiz nenovērtējam lielo darbu, ko Levits dara ārpus Latvijas, bet tas patiešām ir milzīgs darbs."
Levits savā runā arīdzan aicināja izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atjaunošanai.
Latvijas prezidents atzina, ka Eiropas Savienībai pašlaik ir jārēķinās ar Krieviju kā agresīvu valsti, jo autoritārais Krievijas režīms ir atkritis 200 gadu senā pagātnē, īstenojot 19. gadsimta imperiālistisko politiku, kurai raksturīga koloniālistiska un rasistiska domāšana.
"Romantiskie priekšstati par plašo krievu dvēseli lai paliek literatūras cienītājiem. Tas nevar būt vadmotīvs politiķiem, kuri ir atbildīgi par Eiropas drošību, par Eiropas nākotni," teica Levits.
Levits secina, ka Krievijas agresīvā ideoloģija apdraud Eiropas drošību, bet efektīva stratēģija Krievijas atturēšanai ir nopietna aizsardzības kapacitāte visās jomās.
Levits norādīja, ka Eiropas valstis un Rietumi kopumā nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas, kas izpaudās kā mērķtiecīga virzīšanās uz atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm.
"Būtu arī labi pārdomāt, kā šāda kļūda vispār bija iespējama, neraugoties uz mūsu brīdinājumiem. Neapšaubāmi, domnīcās un politikas veidotāju aprindās sava loma bija t. s. "Putinsapratējiem" (Putinversteher), kā arī biznesa interesēm," atzina Levits.
Eiropas Parlamenta prezidente Metsola izteica pateicību Latvijai, kam bijusi liela loma Eiropas Savienības politikas veidošanā, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Metsola arīdzan teica, ka Latvija ir cerību simbols, jo mūsu vēsture pierāda, ka nācijai ir pa spēkam atgūt brīvību.
Levits savā runā uzsvēra, ka šodienas Eiropas Savienībai nav centra un perifērijas.
"Šodien Eiropa tiek radīta un veidota Rīgā un Parīzē, Varšavā un Berlīnē, Bukarestē un Briselē, Prāgā un Romā. Visās Eiropas valstīs, visās Eiropas galvaspilsētās. Arī Oslo, Bernē, Londonā. Arī Kijivā," teica Levits.
Levits aicināja EP deputātus biežāk apciemot Latviju un tuvāk iepazīt mūsu valsti.
Klātesošie deputāti runas beigās piecēlās kājās un sveica Levitu ar aplausiem.
No Latvijas ievēlētā deputāte Tatjana Ždanoka neaplaudēja un kājās necēlās - tieši tāpat kā pagājušonedēļ Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas laikā.
Levits uzrunāja EP deputātus četrās valodās: latviešu, angļu, vācu un franču.
Levits ir trešais Latvijas prezidents, kurš uzrunājis Eiropas Parlamentu. 2003. gadā to darīja Vaira Vīķe-Freiberga, bet 2009. gadā EP deputātus uzrunāja Valdis Zatlers.
