Valsts prezidenta kanceleja paziņojumā medijiem norādīja, ka, turpinoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresijai pret Ukrainu, starptautiskās kopienas atbalsts ir tik svarīgs kā nekad iepriekš. Tāpēc prezidents rosina izveidot Ukrainas platformu, kas apvienotu valstu un pilsonisko iniciatīvu centienus Ukrainas okupācijas un aneksijas jautājumu uzturēšanā starptautiskajā dienaskārtībā.
“Uzskatu, ka Krimas platformai turpmāk būtu jākļūst par kodolu plašākai Ukrainas platformai. Apvienojot valstis, pilsonisko sabiedrību, it īpaši ukraiņu diasporas organizācijas, Ukrainas platforma varētu kļūt par efektīvu starptautiskās solidaritātes iniciatīvu, palīdzot atgūt Ukrainas teritoriālo vienotību un sniedzot visu nepieciešamo atbalstu, lai pēc kara atjaunotu Putina režīma agresijas nodarītos postījumus,” paziņojumā medijiem citēts Levits.
Viņš to pauda Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienas veltītajā starptautiskajā konferencē “Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina”.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis nav atzinušas un nekad neatzīs Ukrainas neatkarības un teritoriālās vienotības aizskārumu, kuru ar spēku pretēji starptautiskajām tiesībām veicis Putina režīms.
Kā konferencē informēja Levits, viņš sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski iepriekš rosinājis izveidot starptautisku platformu, kuras dalībvalstis apņemtos pastāvīgi uzturēt Krimas okupācijas un aneksijas jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā.
2021. gada augustā šī ideja tika īstenota, izveidojot starptautisko Krimas platformu, kas ir institucionāls ietvars nemitīgam atgādinājumam starptautiskajā dienaskārtībā par Krimas deokupācijas nepieciešamību. Krimas platformas pamatā ir Latvijas pieredze par starptautisko tiesību nozīmi un to izmantošanu valsts neatkarības atjaunošanā, ko tagad izmanto Ukraina. Šobrīd platformai jau ir pievienojušās vairāk nekā 40 valstu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
