Prezidents līdz 20. janvārim piedalās ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kur tiksies ar valsts, privātā un pilsoniskā sektora līderiem, lai apspriestu aktuālās norises pasaulē un pārrunātu risinājumus publiskā un privātā sektora sadarbībai.
Levits atzīmēja, ka forums notiekot Ukrainas zīmē. Prezidents piebilda: "Tas ir galvenais jautājums, kas radījis visas problēmas."
Viņš uzsvēra, ka forumā virzīs jautājumu par Krievijas kara noziegumu izmeklēšanas tribunālu. "Es sevišķi virzīšu jautājumu par starptautisku Krievijas kara noziegumu izmeklēšanas tribunālu. (..) Šeit ir nepieciešams liels pārliecināšanas darbs. Ir nepieciešams starptautisks tribunāls. (..) Šī doma briest, bet tai jānobriest [līdz galam]," atzīmēja Levits.
Vienlaikus Levits uzsvēra, ka rietumvalstis nedrīkst pagurt saistībā ar palīdzības sniegšanu Ukrainai.
"Rietumi nedrīkst nogurt, nedrīkst aizmirst Ukrainas karu. Ir nepieciešams turpināt un palielināt palīdzību Ukrainai, sevišķi militāro palīdzību. (..) Ukrainai ir nepieciešami visi ieroči, lai tā varētu sevi aizstāvēt. Mēģināšu par to pārliecināt," atzīmēja prezidents.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
