Levits: Covid-19 apliecināja, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes

Covid-19 uzskatāmi apliecināja, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes. Cīņa ar sabiedrības interesēm kaitīgas un nepatiesas informācijas izplatīšanu, vienlaikus garantējot, ka digitālajā vidē netiek zaudēti un nostiprinās augsti vārda brīvības un personiskās informācijas aizsardzības standarti, kļūst arvien sarežģītāka. Tā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš norādīja: "Robežšķirtne starp vārda brīvību, atbildību un cenzūru ir ārkārtīgi smalka un trausla. Vārda brīvība, kas ir viena no cilvēka pamattiesībām, var tikt ierobežota tikai ārkārtas gadījumos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šādus ierobežojumus nosaka globālās tiešsaistes platformas. Tieši pretēji – demokrātiskās iekārtās šādas pilnvaras var būt tikai demokrātiski pilnvarotām institūcijām."

Pēc prezidenta sacītā, lai pasaules mērogā veiksmīgāk cīnītos ar dezinformāciju, ir nepieciešams vēl aktīvāk strādāt pie vienotas izpratnes un sadarbības starptautisko organizāciju paspārnē. Latvija ir viena no valstīm, kas ierosināja izstrādāt šogad pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par medijpratības un informācijas analizēšanas prasmju uzlabošanas nepieciešamību visā pasaulē, pieminēja Levits.

Levits runā uzsvēra, ka Latvija bija starp pirmajām valstīm pasaulē, kur tika izstrādāti vairāki digitāli risinājumi, kas ļāva veiksmīgāk pārvarēt pandēmiju ilgtermiņā. Līdz ar digitālajiem risinājumiem tika mazinātas dzīves un ienākumu līmeņa atšķirības starp laukiem un pilsētām. Daudzos gadījumos digitālie risinājumi ļāva izvairīties no regulāras pārvietošanās, kas savukārt samazināja radīto izmešu daudzumu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tehnoloģisko izrāvienu nevar pieļaut bez atbilstošām likumu normām. "Ir aktīvi jāstrādā pie jaunām juridiskām normām, kas, no vienas puses, ļauj mums maksimāli izmantot progresa nestos augļus, bet, no otras puses, ļauj izvairīties no iespējamā riska un kaitējuma cilvēktiesībām un pamatbrīvībām," sacīja prezidents.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos gados mums ir nācies pieredzēt, ka pasaules mēroga sociālie tīkli un mākslīgais intelekts tiek arvien biežāk izmantoti, lai ar dažādu inovāciju palīdzību ietekmētu un smalki manipulētu ar sabiedrisko domu un cilvēku rīcību.

"Ir apdraudēta personīgā autonomija, indivīda brīvā griba. Nākamo desmitgažu laikā izšķirsies, vai demokrātiskā pasaule spēs nodrošināt to, ka lēmumus pamatā pieņem cilvēki, nevis mākslīgais intelekts,"

pauda Valsts prezidents.

"Mums jāpanāk arī, ka digitalizācijas vilnis nepaiet garām nevienai valstij vai cilvēkam; digitālajai plaisai ir jāizzūd," teica Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka mums ir nekavējoties jāsāk virzīties uz kopīgi noteiktajiem vides, klimata un atjaunojamo energoresursu rādītājiem.

Latvija ir apņēmības pilna virzīties pretī Parīzes klimata līguma mērķiem, tādēļ esam apstiprinājuši apjomīgu attīstības plānu, kā mērķis ir līdz minimumam samazināt saražotā oglekļa daudzumu, norādīja Latvijas Valsts prezidents.

Tāpat Levits norādīja: "ANO ir jāvelta visi savi stratēģiskie pūliņi cilvēktiesību nodrošināšanai."

Prezidents sacīja: "Pēdējā gada laikā mēs esam sastapušies ar gadījumiem, kad, piemēram, Mjanmā un Tigrejā ir vērojama cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasliktināšanās. Mūsu acu priekšā Afganistānā norisinās jauna traģēdija."

Viņš uzsvēra, ka vislielākās bažas rada pieaugušo un nepilngadīgo afgāņu sieviešu liktenis. "Sieviešu un meiteņu tiesības būs viens no galvenajiem Latvijas darba uzdevumiem, pie kā mēs kā ANO Sieviešu statusa komisijas sekretariāta vadītāja vietnieces statusu ieņemošā valsts aktīvi strādāsim nākamos divus termiņus," viņš solīja.

Levits arī pauda, ka Latvija stingri nosoda Aleksandra Lukašenko režīma izvērstās darbības pret baltkrievu pilsonisko sabiedrību, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu darbu. Režīms aizgājis pat tiktāl, ka nolaupīja starptautisku avioreisu.

Levits pauda uzskatu, ka vienīgais risinājums Baltkrievijas krīzei ir jaunas, brīvas un atklātas prezidenta vēlēšanas starptautisko novērotāju klātbūtnē.

Savukārt Krievija neatslābstoši turpina Ukrainas militāro iebiedēšanu, norādīja Levits, uzsverot – tas liecina tikai par to, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina iestāties par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Prezidents savā runā arī pievērsās ANO un veicamajām reformām organizācijā. "Lai pārvarētu mūsdienu laikmeta radītos šķēršļus, ANO un tās Drošības padomei ir jāparāda vēlme mainīties un veikt sen gaidītās reformas," viņš teica.

Prezidents teica: "Tiesībās un juridiskajās normās balstītas starptautiskās kārtības uzturēšana ir ikvienas valsts interesēs, jo no tā ir atkarīga stabilitāte un vienmērīga attīstība visa pasaulē. ANO ir organizācija, kas veido valstu daudzpusējās sadarbības sistēmas un uz tiesību normām balstītas starptautiskās kārtības kodolu."

Viņaprāt, neviena pasaules valsts tikai saviem spēkiem vien netiktu galā ar sarežģītiem mūsdienu izaicinājumiem.

"Vajadzība pēc efektīvām Apvienotajām Nācijām šobrīd ir lielāka nekā jebkad,"

runas noslēgumā sacīja Levits.

Levits kopā ar abiem pārējiem Baltijas valstu prezidentiem arī tikās ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu, lai apspriestu aktuālos ANO darbakārtības jautājumus – starptautisko konfliktu risināšanu, klimata pārmaiņas, digitālās transformācijas iespējas un mākslīgā intelekta iespējamos riskus un citus jautājumus.

Levits vērsa uzmanību uz Baltkrievijas radīto migrācijas krīzi – hibrīduzbrukumu – pie Baltijas valstu robežām un aicināja ANO aktīvi iesaistīties šīs konflikta situācijas risināšanā.
Puses apspriedās par steidzamo ANO dalībvalstu nepieciešamību reaģēt uz klimata pārmaiņām ar konkrētu rīcību.

ANO ģenerālsekretārs sarunā ar Baltijas valstu prezidentiem lielu uzmanību arī pievērsa tematam par potenciāliem riskiem, ko rada mākslīgā intelekta attīstība. Gutērrešs aicināja domāt plaši un stratēģiski par to, kā paturēt cilvēka vadību pār mākslīgā intelekta iespaidu uz dažādām jomām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt