Levite norādīja, ka kara šausmas ir liels satricinājums cilvēka mentālajai veselībai un nevar paredzēt, kā un kad var parādīties pēctraumas stresa traucējumi. Īpaši būtu jāsagatavo pedagogi skolās un bērnudārzos.
"Cilvēku nodarītais posts ir visļaunākais un prātam neaptveramākais. Dabas katastrofas ir iespējams pārdzīvot un izprast, bet cilvēka ļaunumu gan ne," uzsvēra Latvijas prezidenta dzīvesbiedre.
Zelenska pauda pateicību Latvijai par to, ka tā uzņem cietušos ukraiņu karavīrus un sniedz viņiem tik ļoti nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Levite pastāstīja, ka jaunnedēļ, 24. augustā, prezidents Egils Levits Rīgas pilī tiksies ar Ukrainas bruņoto spēku un Nacionālās gvardes karavīru bērniem, kuriem valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs" rīko nedēļu ilgu nometni Latvijā. Bērnu tēvi ir tikuši ievainoti vai krituši kaujās ar Krievijas okupantiem.
Zelenska pateicās Levitei par drosmīgo lēmumu doties uz Ukrainu, lai jūlijā klātienē piedalītos viņas rīkotajā samitā "Ukraina un pasaule: nākotni atjaunojam kopā" un apmeklētu kara postītās pilsētas un slimnīcas. Levite atbildot norādīja, ka "viņa bija drosmīga vien 24 stundas, kamēr Ukrainas tauta ir drosmīga visu laiku".
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.