2015. gada martā Eiropas Parlaments atklāja, ka vairāku Francijas Nacionālās frontes eiroparlamentāriešu palīgi saņem naudu no parlamenta, bet dara pilnīgi citu darbu partijas struktūrās. Daži no viņiem ir atzinuši Francijas medijos, ka nekad nav bijuši nedz Briselē, nedz Strasbūrā, kur bija viņu oficiālā darbavieta.
Kopuma runa ir par 20 palīgiem, no kuriem četriem vajadzēja strādāt Briselē un Strasbūrā. Pārējiem 16 bija jābūt tajā Francijas reģionā, no kura konkrētais eiroparlamentārietis tika ievēlēts. Tomēr partijas dokumentos bija redzams, ka daži no palīgiem nemaz nav strādājuši ar tiem deputātiem, pie kuriem viņi bija reģistrēti.
Nododot šo lietu Eiropas Birojamu krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Francijas varasiestādēm, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs toreiz mēģināja pasvītrot, ka tā nav politiskā cīņa:
“Šo lietu no citām atšķir tās mērogs. Runa ir par vairākiem deputātu asistentiem, kuri ir akreditēti darbam Briselē vai arī kā vietējie palīgi. Viņi tiek vienlaicīgi uzrādīti arī kā Nacionālās frontes partijas darbinieki dažādos departamentos – gan ģenerālsekretāra birojā, gan priekšsēdētājas un viņas vietnieka birojā. Tādēļ mēs nosūtījām šo informāciju gan Francijas Tieslietu ministrijai, gan OLAF. Jūs nevarat saņemt algu Eiropas Parlamentā, bet strādāt tikai partijā.”
Tomēr Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna gan 2015. gadā, gan arī tagad uzsver, ka ar šo izmeklēšanu tiek mēģināts diskreditēt viņas partiju, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus.
Lepēna paziņoja, ka izmeklēšana ir parodija. Turklāt lietas uzsākšana pret politiskajiem oponentiem, kuri atsakās mirt, esot vecs paņēmiens.
Tomēr medijos tiek ziņots, ka partijas advokāti jau gatavo deputātu palīgus gaidāmajai nopratināšanai Francijas prokuratūrā, citstarp iesakot paņemt līdzi tīru bikšu pāri.
Kā zināms, aprīlī un maijā Francijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Un, spriežot pēc vēlētāju aptaujas datiem, Lepēna šobrīd ir viena no vadošajām kandidātēm. Nav izslēgts, ka tieši viņa varētu sacensties izšķirošajā otrajā balsošanas kārtā.
Eiropas Parlaments iepriekš jau ir licis vairākiem Nacionālās frontes deputātiem atmaksāt palīgu algošanai nelikumīgi iztērētos līdzekļus. Tiek ziņots, ka, piemēram, partijas vadītājai Lepēnai tika pieprasīts atdot gandrīz 340 000 eiro. Tomēr līdz šim līdzekļi vēl nav atmaksāti.
