Lepēna aizvadītajā nedēļā jau dažas dienas pēc vēlēšanām ieradās Briselē, lai sāktu sarunas ar potenciālajiem sabiedrotajiem ar mērķi izveidot jaunu frakciju parlamentā. Lai to izdarītu, ir nepieciešami vismaz 25 eirodeputāti, kas pārstāv partijas no vismaz septiņām kopienas dalībvalstīm. Lepēnas partija šokēja daudzus, izcīnot samērā drošu uzvaru EP vēlēšanās Francijā, iegūstot 25% atbalstu, un pārstāvniecību Strasbūrā palielinot no trīs uz 24 eirodeputātu vietām.
Nepieciešamais deputātu skaits Lepēnai jau ir, bet šobrīd jaunai galēji labējo politiskajai grupai gatavas pievienoties partijas no piecām valstīm. Bez „Nacionālās frontes” tās ir Gērta Vildersa vadītā Nīderlandes Brīvības partija, Austrijas Brīvības partija, Itālijas Ziemeļu līga un Beļģijas radikālā flāmu nacionālistu partija „Vlaams Belang” jeb „Flāmu intereses”.
Deputāti, kas pārstāvēti kādā no EP frakcijām, iegūst savā rīcībā lielākus finanšu līdzekļus un tiem ir nodrošināts ilgāks uzstāšanās laiks plenārsēdēs.
Kopīgā preses konferencē Briselē ar sabiedroto partiju līderiem Lepēna pauda pārliecību, ka atlikušo divu valstu pārstāvjus viņiem izdosies piepulcēt, norādot, ka tas būtu jāizdara līdz jūlijam. „Ja mēs sakām, ka esam droši, ka mums būs frakcija, tas ir tāpēc, ka mums jau ir piecas no septiņām nepieciešamajām valstīm. 38 eirodeputāti ir stingrs pamats frakcijas izveidei. Mums bija tikšanās, kur konstatējām, ka mūsu rīcībā ir liels skaits iespējamo kombināciju,” norāda Lepēna.
Pati Lepēna jau noraidījusi sadarbības iespēju ar ungāru galēji labējo partiju „Jobbik”, bulgāru nacionālistu partiju „Attaka” un grieķu neonacistisko „Zelta rītausmu”. Jaunais galēji labējo bloks cerības liek uz Polijas jauno labējo kongresu un populistisko partiju „Bulgārija bez cenzūras.”
Vēl ir galēji labējā partija "Zviedrijas demokrāti", kas ar Lepēnas "Nacionālo fronti" iepriekš ir sadarbojušies, tomēr šaubās par pievienošanos viņas vadītam blokam.
Un nopietns konkurents Lepēnai ir Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vadītājs Naidžels Farāžs. Viņa eiroskeptiskā partija savukārt uzvarēja Lielbritānijā, bet Strasbūrā Farāžs līdz šīm vadījis eiroskeptiķu frakciju „Brīvības un demokrātijas Eiropa”. Vairākas eiroskeptiķu partijas pieslienas šai grupai, bet Farāžs sadarbību ar Lepēnu izslēdz, jo „Nacionālo fronti” uzskata par antisemītisku.
Lepēna paziņoja, ka Farāža nostāju uzskata tikai par taktisku soli, jo viņš vēlas saglabāt esošās frakcijas vadītāja vietu. Briselē viņa arī iezīmēja divus galvenos savas iespējamās grupas mērķus. Pirmkārt, piespiest abas lielākās frakcijas - centriski labējo Eiropas Tautas partiju un sociālistus - veidot koalīciju, lai pierādītu, ka starp tām faktiski nav nekādas atšķirības. Otrkārt, censties kavēt EP darbu tā, lai Brisele zaudētu pilnvaras un dalībvalstis tās atgūtu. „Mēs darīsim visu, ko spējam, lai novērstu jebkādu tālāku Eiropas Savienības progresu. Mēs centīsimies ar savām balsīm [Eiropas Parlamentā] bloķēt jebkādu tālāku virzību uz priekšu federālās integrācijas veicināšanā uz cilvēku rēķina,” uzsvēra Lepēna.
Viņa pauda, ka ar Farāžu varbūt tomēr varētu mēģināt veidot vienotu nostāju vissvarīgākajos jautājumos abu centienos vājināt Eiropas Savienību. Bet pagaidām abiem gan būs jāturpina sacensties dažādo eiroskpetisko partiju pārvilināšanā savā pusē.
