Briseles gaiteņos un Eiropas Savienības galvaspilsētās aizvadītajā nedēļā aktuāls bijis arī jautājums par to, vai kopienas teroristisko organizāciju sarakstā iekļaut Libānas šiītu grupējuma „Hezbollah” militāro spārnu. Eiropas Savienība (ES) gadiem pretojusies ASV un Izraēlas spiedienam, bet maijā Lielbritānija nāca klajā ar iniciatīvu to beidzot izdarīt. Tomēr daļa kopienas valstu iebilst - arī tādēļ, ka grupējuma politiskais spārns ir Libānas valdībā. Gaidāms, ka pirmdien jautājumu turpinās apspriest ārlietu ministri.
„ES ārpolitika vēl tikai veidojas, 28 dalībvalstīm ir dažādas ārpolitikas un drošības politikas intereses, tas arī noteicis, kāpēc, piemēram, lielākā daļa ir par to, lai „Hezbollah” iekļautu kā vienotu veselumu vai vismaz tā militāro spārnu teroristisko organizāciju sarakstā, un kāpēc, piemēram Lielbritānija, arī Slovākija, Čehija un Īrija ir pret šo lēmumu,” skaidro ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.
"Hezbollah" ir viena no lielākajā Libānas valdošās koalīcijas grupām, kuru atbalsta Irāna un kas ir Asada režīma sabiedrotā Sīrijā. Līdzās Libānas armijai "Hezbollah" bruņotais spārns ir stiprākais un labāk bruņotais grupējums valstī.