Leienas vadītajai EK šonedēļ - 100 dienas. Paveikto vērtē Eiropas politikas pētniece

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šonedēļ ir apritējušas 100 dienas, kopš darbu sākusi Urzulas fon der Leienas vadītā jaunā Eiropas Komisija (EK). Vai 100 dienu ir daudz vai maz, lai sāktu vērtēt komisijas darbību, un vai jaunie izaicinājumi, ar kuriem 27 valstu bloks saskaras pašlaik, nevar mainīt Eiropas Komisijas turpmāko darbību? Par šiem jautājumiem Latvijas Radio sarunājās ar Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieci Sofiju Russaku (Sophia Russack).

Intervija ar Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieci Sofiju Russaku
00:00 / 10:11
Lejuplādēt

Uģis Lībietis: Pirmās 100 jaunās Eiropas Komisijas darbības dienas ir paskrējušas ļoti ātri. Man ir sajūta, ka jaunais kabinets tikai uzņem ātrumu pirms reālā darba sākšanas. Taču Urzula fon der Leiena bija devusi solījumus par to, ko viņa plāno izdarīt šajās 100 dienās, un mums tagad ir iespēja apskatīties, kā šie solījumi ir pildīti. Pēc jūsu domām, kādus signālus šīs pirmās 100 dienas nosūta par jaunās Eiropas Komisijas stiprajām un vājajām vietām?

Sofija Russaka: Pirmkārt, nevajadzētu pārvērtēt šīs pirmās 100 dienas. Protams, šis ir pirmais nogrieznis, pēc kura ir iespējams vismaz nedaudz izvērtēt, kā Eiropas Komisijas prezidente izprot pašas komisijas darbu. Taču nevajadzētu arī to pārāk daudz analizēt, jo 100 dienas ir tikai niecīga daļa no visa viņai piešķirtā mandāta. Taču mēs jau tagad varam redzēt, kādas ir viņas izvirzītās prioritātes – klimata pārmaiņas, digitālā transformācija un Eiropas loma uz globālās skatuves. Šajās jomās viņa ir iesniegusi solītos politikas piedāvājumus. Taču bija cerība, ka atšķirībā no Junkera vadītās komisijas, šai būs iespēja sākt ar pozitīvu dienaskārtību, nevis atkal ieslēgt krīzes režīmu. Kad Junkers stājās amatā, Eiropa joprojām izjuta finansiālās krīzes sekas un arī komisija tika veidota atbilstoša krīzes situācijai. Fon der Leiena bija cerējusi uz ko citu, taču, kā mēs redzam, situācija mainās diezgan ātri.

Jā, un kā jau jūs teicāt, šie jaunie izaicinājumi ir bijuši klātesoši. Sāksim kaut vai ar ārpolitiku – Irāna, Turcija, Sīrija. Šīs jaunās „ģeopolitiskās komisijas” ambīcijas tiešām tika pakļautas pārbaudījumiem. Cik, jūsuprāt, veiksmīgi Eiropa ir reaģējusi?

Uz šo jautājumu ir daudz par agru atbildēt. Mums ir nepieciešams skatīties uz to, kā lietas attīstīsies tuvāko nedēļu laikā. Krīze attiecībās ar Turciju un situācija uz Grieķijas robežas ir nopietns pārbaudījums. Tā ir viena no neatrisinātajām problēmām, ko viņa saņēma mantojumā no Junkera komisijas. [Žanam Klodam] Junkeram neizdevās noslēgt migrācijas vienošanos, kas būtu pieņemama visām dalībvalstīm. Tagad pēkšņi situācija atkal ir kļuvusi ļoti sarežģīta.

Protams, šeit kopīgi būtu jārīkojas dalībvalstīm, taču Urzula fon der Leiena var sēdēt pie sarunu galda un iesniegt visiem pieņemamus priekšlikumus. Šo tiešām var uzskatīt par pirmo lielo viņas pilnvaru termiņa izaicinājumu. Un, protams, arī koronavīruss, kurš ietekmē ne tikai vienkāršo pilsoņu dzīvi, bet arī Eiropas ekonomiku kopumā. Ja par grieķu un turku robežu es gribētu teikt, ka šādu krīzi varēja prognozēt, jo vienošanās pamati bija ļodzīgi jau kopš pašiem pirmsākumiem, tad koronavīruss uzradās no nekurienes. Un ar abām šīm smagajām situācijām viņai ir jātiek galā.

Jaunais migrācijas saspīlējums ir uzplēsis vecas rētas un senas domstarpības starp dalībvalstīm. Urzula fon der Leiena kopā ar pārējiem Eiropas Savienības prezidentiem devās uz Grieķiju, lai nosūtītu signālu par to, ka vēl viena migrācijas krīze netiks pieļauta. Vai šis vēstījums tiešām tika nosūtīts veiksmīgi?

Es nezinu. Neesot migrācijas ekspertei, no politiskā viedokļa varu teikt, ka vēstījums ir tāds – kopš 2015. gada mainījies ir ļoti daudz kas un 2015. gads nav 2020. gads. Mēs esam šos apgalvojumus dzirdējuši no daudziem politiskajiem līderiem. Jā, daudzi un dažādi soļi ir sperti, taču kopumā šī problēma politiskā līmenī tā arī nav atrisināta. Nekur nav pazudis fakts, ka dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kā pašreizējo situāciju pārvarēt.

Starp citu, jūs pētāt arī līdzsvaru starp dažādām Eiropas Savienības institūcijām. Cik veiksmīgi jaunā EK sadarbojas ar pārējām institūcijām un to līderiem – Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Davidu Sasoli, kuri arī savās darbībās šķiet ļoti aktīvi?

Jā, taču arī viņu mandāts ir tikai tagad sācies un, kā attīstīsies šī sadarbība, vēl būs jāskatās.

Taču sadarbība ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu ir īpaši svarīga. Eiropas integrācijas vēsturē mēs esam redzējuši, ka Eiropas Savienība visveiksmīgāk tiek galā ar lielu politiku ieviešanu, piemēram vienotā tirgus ieviešanu, tad, kad Eiropas Komisija un Eiropadome cieši sadarbojas. Ļoti nozīmīgs priekšnoteikums ir tas, lai abu institūciju vadītāji domātu līdzīgi un sadarbotos ļoti konstruktīvi. Vai tā notiks šoreiz, vēl ir pāragri teikt. Bet mēs pie šī jautājuma varam atgriezties pēc gada vai diviem.

Vēl viena lieta, ko jūs pieminējāt jau sākumā. Jaunā Zaļā vienošanās, jaunais klimata likums. Pat Grētai Tūnbergai izdevās uzliet aukstu ūdeni uz Eiropas Komisijas galvas par iespēju un ambīciju trūkumu no Eiropas puses. Vai, jūsuprāt, tas var kaut kā ietekmēt Eiropas Komisijas turpmākās darbības šajā jomā?

Ziniet, ir jāredz, ka Eiropas Komisija ir ļoti sarežģītā situācijā, jo, no vienas puses, tai ir jāpiedāvā visaptverošas un progresīvas darbības, bet, no otras puses, ir jāsaprot, ko spēs apstiprināt citas institūcijas. Komisija nav lēmumu pieņēmēja. Komisija izsaka piedāvājumus, tā ierosina jaunas darbības un likumus. Taču līdzatbildīgi par lēmumu pieņemšanu ir arī Eiropadome un Eiropas Parlaments. Es vienmēr esmu piesardzīga ar šo kritiku, jo

Eiropas Komisija ir arī pietiekami gudra – ja tā savos piedāvājumos aizies pārāk tālu, tie nekad netiks pieņemti. Tāpēc jautājums ir ne tikai par piedāvāšanu, bet arī par apstiprināšanu.

Jūs jau pieminējāt, ka ir vērojamas kaut kādas atšķirības starp šo komisiju un iepriekšējo Žana Kloda Junkera komisiju. Tai ir jauna struktūra, daudzlīmeņu pārvaldība, izpildviceprezidenti un tā tālāk. Šie jaunie izaicinājumi, par kuriem mēs runājām – vīruss, migrācija, ekonomiskie jautājumi – vai, jūsuprāt, šī jaunā sistēma spēs efektīvi nostāties pretī šiem izaicinājumiem? Vai arī tiešām vēl ir pāragri kaut ko prognozēt?

Manuprāt, Urzula fon der Leiena veiksmīgi pārņēma iepriekšējo Junkera sistēmu. Komisāru portfeļi ir sagrupēti atsevišķās grupās, liekot uzsvaru uz to, ka politika nav piesaistīta tikai kaut kādai vienai konkrētai sfērai. Faktiski nav nevienas politikas, kas attiektos tikai uz vienu sfēru. Pēc Junkera piemēra mēs zinām, ka šādi lēmumu pieņemšana bija veiksmīga gan vertikāli, gan horizontāli.

Tagad Urzula fon der Leiena ir ieviesusi izpildviceprezidenta posteņus. No vienas puses, manuprāt, tas ir ļoti labi. Ir šie diezgan ietekmīgie posteņi, īpaši Timmermanss un Vestagere, kuri uzņēmušies atbildību par prioritārajām sfērām – digitālo pārveidošanos un klimata politiku.

Komisijas vadītāja ir ļoti labi savas politiskās prioritātes sakārtojusi struktūrā ar konkrētām pilnvarām konkrētiem cilvēkiem.

Taču, no otras puses, ir izveidota formāla kolēģijas hierarhija, kādas iepriekš nekad nav bijis. Ir dabiski, ka atsevišķi komisāri ir ietekmīgāki par citiem, taču līdz šim tas nav bijis padarīts par oficiālu hierarhiju. Tas var radīt šķelšanos iekšienē, taču tas viss ir atkarīgs no amatu ieņemošās personas un no tā, cik viss noritēs harmoniski un efektīvi.

Ja jums būtu jānovērtē pašreizējā Komisija skalā no viens līdz desmit, kādu atzīmi jūs tai liktu?

Uz to ir ļoti grūti atbildēt un es labāk atturētos no atzīmju likšanas. Viss ir atkarīgs no tā, no kāda skatu punkta jūs uz visu skatāties – vai jūs runājat par politikas jomām vai institucionālām pārmaiņām. Un vēlreiz – mums nevajadzētu pārvērtēt Urzulas fon der Leienas sasniegumus, bet dot viņai vēl vairāk laika pirmajam izvērtējumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti