Leiena: Bez tirdzniecības līguma Lielbritānija zaudēs vairāk nekā ES

Lielbritānija zaudēs vairāk nekā Eiropas Savienība (ES), ja līdz nākamā gada beigām abām pusēm neizdosies vienoties par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Par to brīdināja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

ĪSUMĀ:

  • Paredzams, ka Lielbritānija no ES izstāsies janvāra beigās.
  • Pēc tam būs 11 mēnešu pārejas periods, kurā jāvienojas par turpmākajām attiecībām.
  • Briselē šo termiņu uzskata nereālistisku.
  • Džonsons izslēdzis iespēju lūgt “Brexit” pagarinājumu.
  • Tas atkal uzjundījis bažas par tā dēvēto „smago” “Brexit”.

Leiena: Bez tirdzniecības līguma Lielbritānija zaudēs vairāk nekā ESGints Amoliņš

Pēc Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona vadīto konservatīvo pārliecinošās uzvaras pagājušās nedēļas parlamenta vēlēšanās gaidāms, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies jau nākamā mēneša beigās. Tad ir paredzēts 11 mēnešu pārejas periods, kurā Briselei un Londonai jāvienojas par abu pušu turpmākajām attiecībām, it īpaši tirdzniecībā.

Tomēr Eiropas Savienības amatpersonas paudušas skepsi, vai šajā laikā būs reāli panākt saturīgas un detalizētas vienošanās.

Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leieina trešdien, 18.decembrī, uzrunā Eiropas Parlamentā brīdināja, ka laika būs „ļoti maz”: „Gadījumā, ja mēs nevarēsim noslēgt vienošanos līdz 2020.gada beigām, mēs atkal attapsimies kraujas malā. Tas nepārprotami kaitēs mūsu interesēm, bet Apvienoto Karalisti tas ietekmēs vairāk nekā mūs. Jo Eiropas Savienība arī turpmāk varēs baudīt priekšrocības, ko sniedz vienotais tirgus un muitas savienība, kā arī starptautiskie līgumi, ko esam parakstījuši ar saviem partneriem.”

Britu eiroskeptiķu deputāti Eiropas Parlamentā ar skaļiem smiekliem reaģēja uz Leienas teikto, ka šāds scenārijs Lielbritānijas interesēm kaitēs vairāk nekā Eiropas Savienībai.

Tomēr viņas teiktais atspoguļo pesimistisko noskaņojumu Briselē. Arī Eiropas Savienības “Brexit” sarunu vadītājs Mišels Barnjē teica, ka „laiks ir ierobežots un nebūs iespējams izdarīt visu”.

Saskaņā ar britu premjera Borisa Džonsona panākto izstāšanās vienošanos Londona var lūgt viena vai divu gadu pagarinājumu pārejas periodam. Taču Džonsons otrdien, 17.decembrī, parlamentā paziņoja, ka neko tādu negrasās darīt un vēlas ar likumu noteikt, ka pārejas periods nebūs ilgāks par 2020.gada beigām.

Britu parlamenta jaunajā sasaukumā viņa vadītajai Konservatīvajai partijai ir drošs vairākums. Līdz ar to gaidāms, ka Lielbritānijas parlaments izstāšanās vienošanos ratificēs ātri. Taču pēc tam “Brexit” vienošanās būs jāratificē arī Eiropas Parlamentam, balsojums varētu notikt janvāra beigās.

Kaut tiek uzskatīts, ka tā būs tikai formalitāte, Eiropas Parlamenta “Brexit” komitejas priekšsēdētājs Gijs Verhofstats otrdien brīdināja, ka tik vienkārši tas nebūs. Verhofstats teica, ka viņš saņemot „tūkstošiem vēstuļu no Lielbritānijas pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, kas ir panikā” un grib saprast, kāds būs viņu statuss. Šis jautājums „būs jāatrisina pirms [Eiropas Parlaments] apstiprina izstāšanās vienošos,” brīdināja Verhofstats.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt