Leiboristu konferencē balsojums par to, ka sabiedrībai būtu jādod vēl viena iespēja izteikties referendumā, tika uztverts ar skaļām ovācijām. Taču partijas līderis Džeremijs Korbins ieņēma pragmatiskāku nostāju, sakot, ka šoreiz ir jādomā nevis par atkārtotu referendumu, bet gan par to, ka ir jāprot pareizi novadīt šo „Brexit” procesu. Viņš sacīja, ka būtu gatavs paiet soli pretī premjerministrei, ja vien Lielbritānija piekristu palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību, ja izvairītos no cietās robežas noteikšanas, kas sadalītu Īrijas salu un pasargātu darbavietas.
Izaicinājumu viņam meta partijas biedrs, leiboristu ēnu kabineta "Brexit" ministrs Keirs Stārmers, kurš norādīja, ka nekādas piekāpšanās nebūs un ka leiboristu deputāti parlamentā neatbalstīs Mejas iespējamo "Brexit" vienošanos. Tas lielākoties tādēļ, ka viņas plāns neatbilst leiboristu izvirzītajiem "sešiem kritērijiem", tai skaitā negarantē strādājošo tiesību aizsardzību un piekļuvi Eiropas tirgum. Un, ja parlaments "Brexit" vienošanos noraidīs, būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas un jauns „Brexit” referendums. Šie Stārmera vārdi zālē izsauca vētrainas ovācijas.
„Nedomāju, ka šobrīd būtu iespējams atkārtots referendums,” tā sarunā ar Latvijas Radio norāda domnīcas „Chatam House” Eiropas programmas vadītājs Tomass Reins.
„Aizvadītais referendums beidzās ar ļoti tuvu balsojuma iznākumu - 52 pret 48, līdz ar to nav nepieciešams milzīgs skaits cilvēku, lai tas būtu citāds. Taču nav skaidrs, kurš uzvarētu tagad. Ir tik daudz tehnisku lietu, kas jāievēro saskaņā ar britu likumiem, pirms to atkal sarīkotu. Vispirms tas ir jāapstiprina parlamentā, ir jāvienojas par jautājumu, ko uzdot. Iepriekš tas bija ļoti sarežģīts un varētu nebūt vienkāršāks arī nākamreiz. Ir ļoti daudz problēmu, un es nedomāju, ka šis parlaments atbalstītu otru referendumu. Tas nav pilnīgi neiespējams, taču ir maz ticams, un jebkurā gadījumā grūti pat iedomāties, kā to varētu administrēt pirms 29.marta,” skaidro Reins.
Viņš norāda, ka pēdējā laikā ir bijuši daudzi brīži, kas tiešām referenduma ideju ir tuvinājuši realitātei, piemēram, kad nesen par to izteicās Londonas mērs Sadiks Hans. Lielbritānijas premjerministre Meja, kura atrodas Ņujorkā, ANO Ģenerālajā asamblejā, izteicās, ka leiboristi ir gatavi pieņemt jebko, ko piedāvā Brisele, un ka tas ir pretrunā ar Lielbritānijas nacionālajām interesēm.
Aģentūras „Bloomberg” rīkotajā biznesa forumā Ņujorkā viņa vēlreiz uzsvēra, ka Lielbritānija nemainīs savus plānus par izstāšanos no bloka nākamgad 29. martā. Tajā pašā laikā Mejai, iespējams, būs nepieciešamas leiboristu balsis, lai parlamentā gūtu atbalstu saviem priekšlikumiem par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, jo viņas pašas partijā pārstāvētie eiroskeptiķi iecerēto plānu noraida, dēvējot to par pārāk padevīgu Briselei.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija (EK) jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
