„Ja mums uzbruks, mēs neapšaubāmi atbildēsim. Ja mūsu likumīgām interesēm, Krievijas pilsoņu interesēm tieši uzbruks, kā tas noticis Dienvidosetijā [kur 2008.gadā sākās Krievijas – Gruzijas karš], es neredzu citu iespēju, kā vien atbildēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Uzbrukums Krievijas pilsoņiem ir uzbrukums Krievijai,” Lavrovu citē aģentūra „RIA Novosti”.
„Mēs nekad neesam nolieguši, ka pierobežā ir savilkti mūsu papildu spēki. Tāpat kā Ukrainas varas iestādes pievilkuši savu karaspēku tuvāk Krievijas robežai – tas pārvietots uz austrumu un dienvidu reģioniem,” piebildis ministrs.
Tai pat laikā viņš uzsvēris, ka dažādas militārās mācības regulāri notiek dažādos Krievijas reģionos.
Viņš arī norādījis, ka Krievijas armijas aktivitātēs Ukrainas pierobežā nekādi pārkāpumi līdz šim nav novēroti.
„Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Krievijas karaspēks ir izvietots Krievijas teritorijā, un visas prasības veikt to pārbaudes, ir izpildītas. Eksperti ir apmeklējuši karavīrus, kas piedalās militārajos manevros, un neviens, ieskaitot amerikāņus, eiropiešus vai ukraiņus, nav spējis nākt klajā ar pierādījumiem, kas apliecinātu mūsu spēku iesaistīšanos bīstamās darbībās,” pauda Lavrovs.
Tikmēr izskanējusi informācija, ka drīzumā varētu tikt sarīkotas otrās Ženēvas sarunas par situācijas atrisināšanu Ukrainā. Izdevums „Guardian” vēsta, ka ne ASV, ne Eiropas Savienība nav apmierināta ar Krievijas uzvedību, nepildot pagājušajā nedēļā Ženēvā panāktās vienošanās. Arī Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Eiropas Savienība un ASV visai savdabīgi interpretē Ženēvas līguma punktus.
Uz šiem apgalvojumiem jau reaģējis Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās preses sekretārs Maikls Manns, paziņojot, ka Ukraina no savas puses ir uzticīga Ženēvas vienošanās izpildei. Viņš arī aicinājis Krieviju izmantot savas ietekmes sviras, lai vērstos pie Donbasa reģionā izvietotajiem bruņotajiem kaujiniekiem un apturētu tur notiekošo.
Tikmēr situācija Ukrainas austrumos atkal kļūst arvien saspringtāka. Pēc tam, kad Slavjanskas tuvumā tika atrasts nogalināts Horlovkas pilsētas padomes deputāts Vladimirs Ribaks, kurš rīkoja akcijas Ukrainas vienotības atbalstam, prezidents Aleksandrs Turčinovs ir devis rīkojumu atsākt pretterorisma operāciju.
Kijevas amatpersonas apgalvo, ka rīkosies ļoti piesardzīgi, jo Krievija tikai to vien gaidot, kā formālu iemeslu vēl vairāk iejaukties notiekošajā Ukrainas austrumos. Taču neko nedarīt arī nevar – par to liecina divu cilvēku nežēlīga spīdzināšana un vietējā politiķa nogalināšana, kā arī ziņas par dažu dienu laikā jau trešo pazudušo žurnālistu.
„Lieldienu brīvdienu laikā aktīvā pretterorisma operāciju fāze ar valdības lēmumu tika pārtraukta. Pašlaik tā ir atsākta un likumsargi strādā pie tā, lai likvidētu bandītiskos grupējumus, kas darbojas Slavjanskā, Kramatorskā, Doņeckā un Luhanskā. Mūsu cilvēki strādā profesionāli, jo pastāv risks, ka civiliedzīvotāji var kļūt par upuriem. Krievijas Federācija to vien gaida. Mums jāveic operācijas precīzi un atbilstīgi likumam, izvairoties no upuriem,” skaidroja Ukrainas premjerministra vietnieks Vitālijs Jarema
Tomēr pagaidu valdības paziņojums par pretterorisma operāciju atsākšanu vismaz pagaidām nekādu ietekmi nav radījis. Doņeckā, Luganskā un citviet austrumos patrulējošie maskētie kaujinieki tos sauc par tukšiem draudiem un joprojām ir kareivīgi noskaņoti.
„Pirmkārt, tas nav pirmais ultimāts, otrkārt, viss, ko viņi saka, – to mēs neuzskatām par rīcību, viņi reāli neko neuzsāk, neko nedara. Tie ir parasti valdības meli, un visa tā valdība ir neleģitīma,” atzina kāds no Doņeckas kaujiniekiem.
Ribaka slepkavībā tiek vainota krievu diversantu grupa, iespējamā Krievijas specvienības virsnieka Igora Strelkova vadībā. Neilgi pēc pretterorisma operācijas atsākšanas, Slavjanskas separātisti atzinušies, ka tieši viņi ir apšaudījuši ukraiņu kaujas lidmašīnu. Par šo incidentu jau ierosināta krimināllieta par terora akta rīkošanu. Slavjanskas kaujinieku gūstā nonācis arī amerikāņu žurnālists Saimons Ostrovskis, kuru atbrīvot tuvākajā laikā neesot plānots. Tā dēvētais Slavjanskas „tautas mērs” Vjačeslavs Ponomarjovs paziņojis, ka viņiem gūstekņi esot vajadzīgi apmaiņai pret ieslodzītajiem cīņu biedriem.
Savukārt, Doņeckas pilsētas mērs Aleksandrs Lukjančenko paziņojis, ka parlamentam ir nepieciešams cik vien ātri iespējams pieņemt lēmumu par referenduma rīkošanu 25.maijā. Tikai tā būtu iespējams mazināt spriedzi, pretējā gadījumā būs jārēķinās ar reģiona faktisku apglabāšanu. Šādu viedokli atbalsta arī Doņeckas apgabala gubernators Sergejs Taruta, kā arī citu lielāko pilsētu vadītāji.
Jau vēstīts, ka 17.aprīlī Ženēvā pēc četrpusējām Krievijas, Ukrainas, ASV un Eiropas Savienības (ES) sarunām tika panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā.
Ukraina paziņoja, ka Krievija nedemonstrē nekādas pazīmes, ka tā būtu gatava pildīt Ženēvas vienošanos. Savukārt Lavrovs pirmdien apsūdzēja Ukrainas valdību Ženēvas vienošanās pārkāpšanā. Rietumvalstu diplomātiskajās aprindās tiek pieļauta iespējamība, ka būs jārīko vēl viena tikšanās Ženēvā, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus par situāciju Ukrainā.
