Lavrovs un Kerijs akcentē kopīgus mērķus cīņā ar terorismu

Neraugoties uz krasi atšķirīgām pozīcijām Ukrainas krīzes jautājumā, Krievija un Savienotās Valstis varētu atjaunot sadarbību vairākos starptautiskās drošības jautājumus - ar šādu paziņojumu Parīzē nāca klajā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs.  

Pēc divpusējās tikšanās, kas ilgusi vairāk nekā trīs stundas, tika uzsvērts, ka Krievijai un ASV vajadzētu koncentrēties uz lietām, kur to viedokļi sakrīt, jo abas lielvalstis ir atbildīgas par vairākām globālās nozīmes problēmām – no cīņas ar teroristisku organizāciju “Islāma Valsts” Tuvajos Austrumos līdz Irānas un Ziemeļkorejas kodolprogrammām.

Piemēram, abas valstis jau panāca vienošanos apmainīties ar izlūkdatiem attiecībā uz “Islāma Valsti”.  

„Nevienai civilizētai valstij nevajadzētu vairīties no atbildības un jāpievienojas cīņai ar šo kaiti,” uzsvēra Džons Kerijs.

Tomēr attiecībā uz Ukrainas krīzi politiķi aizvien runājuši dažādās valodās. Kerijs apliecināja Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas, kas, pēc viņa teiktā, varētu kļūt par pirmo soli ceļā uz sankciju atcelšanu, taču uzsvēra, ka Austrumukrainā jāizbeidz karadarbība, jāizved ārvalstu spēki un ieroči, jāatbrīvo gūstekņi, kā arī jāatjauno kontrole uz Krievijas - Ukrainas robežas.

Lavrovs savukārt atkārtoja, ka krīzi var atrisināt tikai karojošo pušu tiešajās sarunās un aicināja ANO, Eiropas Padomi un EDSO iesaistīties konflikta noregulēšanā.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.

Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.

Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti