Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs par to, ka 8.februārī Ženēvā plānotās Sīrijas miera sarunas atliktas uz februāra beigām, paziņoja piektdien, 27.janvārī, Maskavā tiekoties ar atsevišķu Sīrijas nemiernieku grupu pārstāvjiem.
Miera sarunas Ženēvā par Sīrijas krīzes politisku noregulējumu organizē Apvienotās Nācijas, kas pagaidām Lavrova paziņojumu nav apstiprinājušas.
Krievija Sīrijas karā atbalsta prezidenta Bašara al Asada režīmu. Lavorvs ar atsevišķu Sīrijas opozīcijas grupu pārstāvjiem Maskavā tiekas dažas dienas pēc miera sarunām Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kur Krievijas, Turcijas un Irānas organizētās sarunas beidzās bez būtiskiem rezultātiem.
Bija paredzēts, ka bruņoto opozīcijas grupu un Sīrijas valdības pārstāvji Astanā tiksies aci pret aci, taču nemiernieki to attiecās darīt, prezidenta Bašara al Asada režīmu apsūdzot par decembra nogalē panāktā pamiera pārkāpumiem.
Kremlis opozīcijas grupējumu pārstāvjus tad ielūdza uz sarunām piektdien Maskavā, tomēr vadošo grupu līderi Krievijas ielūgumu noraidīja.
Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā bāzētās Sīrijas opozīcijas Augstākās sarunu komitejas pārstāvis sakariem ar presi Riads Nasans norādīja, ka komitejas līderis Riads Hidžabs „saņēma personīgu ielūgumu” ierasties uz piektdienas sarunām, bet to noraidīja. Nasans piebilda, ka Augstākās sarunu komiteja kā tāda ielūgumu nesaņēma.
Ielūgumu tikties ar Lavrovu noraidīja arī Turcijā bāzētā opozīcijas Nacionālā koalīcija.
Tikmēr Krievija, kā arī Sīrijas nemiernieki ar piesardzību un arī skepsi uztvēruši jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojumu, ka viņš Sīrijā izveidos drošības zonas no konflikta bēgošajiem. Tramps esot uzdevis Pentagonam 90 dienu laikā izstrādāt attiecīgu plānu.
Reģionā ietekmīgās Turcija un Krievija paziņoja, ka Savienotās Valstis ar tām pirms šī paziņojuma nebija konsultējušās.
Nemierniekus atbalstošā Turcija, kas jau vairākus mēnešus uzstājusi uz drošības zonu izveides idejas realizēšanu, norādīja, ka uzmanīgi sekos Trampa administrācijas turpmākajiem soļiem. Tikmēr Krievija ir skeptiska. Maskava brīdināja, ka šādu zonu izveidošana - gluži otrādi - pasliktinātu situāciju bēgļiem, kas vēlas paglābties no konflikta.
Savukārt opozīcijas kaujinieki pauda piesardzīgu optimismu, norādot, ka ideju par drošības zonām atbalsta, taču nav detaļu par to, kādi tieši varētu būt Vašingtonas plāni.
