Dienas ziņas

Džo Baidens uzskata, ka Krievija iebruks Ukrainā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ženēvā tiekas ASV un Krievijas ārlietu ministri

Lavrovs: Rusofobais mazākums ar baltiešiem un poļiem priekšgalā dancina ES un NATO

ASV un Krievijas ārlietu ministru tikšanās piektdien Šveices pilsētā Ženēvā aizritēja saspringtā gaistonē, katrai no pusēm paliekot pie savas nostājas un neveicinot cerības uz konflikta atrisināšanu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pamanījās apsūdzēt Poliju un Baltijas valstis, ka tās veido “rusofobo mazākumu”, kas pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO veicina pretkrievisku noskaņojumu šajās organizācijās.

ASV aicina Krieviju atvilkt spēkus no Ukrainas robežas

ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Lavrova tikšanās uzmanības centrā bija Ukraina, pie kuras robežām Krievija ir sapulcējusi aptuveni 100 000 karavīru, kā arī Maskavas prasība ASV garantēt NATO nepaplašināšanos un alianses klātbūtnes samazināšanu dalībvalstīs, kuras uzņēma pēc 1997. gada.

Krievijas un ASV ārlietu vadītāju saruna ilga pusotru stundu.

Pēc tikšanās Blinkens informēja, ka Vašingtona nākamnedēļ nosūtīs Maskavai rakstisku dokumentu, kurā tā paudīšot savas bažas par Krievijas izteiktajām prasībām. Abas puses esot vienojušās par tālākām sarunām, neizslēdzot arī ASV un Krievijas prezidentu iespējamo tikšanos.

Blinkens uzsvēra, ka ASV negrasās aiz ukraiņu muguras tirgoties ar Krieviju par "ietekmes zonām".

"Es skaidri norādīju ministram Lavrovam, ka ir zināmi fundamentāli principi, ko ASV un mūsu partneri ir gatavi aizstāvēt. Tie iekļauj Ukrainas tautas suverēnās tiesības veidot pašai savu nākotni. Par to nevar būt nekādas tirgošanās."

ASV valsts sekretārs mudināja Krieviju ar darbiem apliecināt Maskavas apgalvojumus, ka nenotiek gatavošanās vēl vienam iebrukumam Ukrainā.

“Esmu dzirdējis Krievijas amatpersonas sakām, ka viņiem nav nodoma iebrukt Ukrainā. Patiesībā Lavrova kungs to man atkārtoja šodien.

Ja Krievija grib pārliecināt pasauli, ka tai nav agresīvu nodomu pret Ukrainu, ļoti laba vieta, kur sākt, būtu deeskalācija, atvelkot šos spēkus atpakaļ, aizvācot no Ukrainas robežas,” sacīja Blinkens.

Lavrovs noveļ vainu uz Polijas un Baltijas "fobijām"

Lavrovs apstiprināja, ka ASV puse ir apsolījusi rakstiski atbildēt uz Krievijas prasībām.

Viņš arī izklāstīja, kāpēc Maskava iebilst pret NATO paplašināšanos.

“Daudzi mums jautā: kāpēc? Tāpēc, ka šis bloks tika izveidots darbībai pret Padomju Savienību, bet tagad tas strādā pret Krievijas Federāciju. Turklāt tas ir ierakstīts doktrinālos dokumentos. Lūk, piemērs. Kad austrumeiropieši, pirmām kārtām jau poļi un Baltijas valstis, rāvās uz NATO, mēs brīdinājām Rietumus, ka tā būs kļūda, ka tas nekādi nestiprinās NATO drošību, bet tikai pastiprinās ekstrēmistisko noskaņojumu šajās valstīs," prāto Lavrovs.

Taču mūs mierināja, ka būšot pilnīgi pretēji: mēs viņus uzņemsim NATO un viņu fobijas, kas ir saglabājušās no padomju laikiem, izzudīs, un Krievija iegūs miermīlīgus un laipnus kaimiņus.

Bet viss notika tieši pretēji: rusofobiskais mazākums ar Baltijas valstīm un Poliju priekšgalā vada balli ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībā, piespiežot turpināt strupceļā vedošo pretkrievisko politiku visos jautājumos,” apgalvo Lavrovs.

Maskava izvirza pretenzijas arī pret Bulgāriju un Rumāniju

Rumānijā un Bulgārijā tikmēr sašutumu izsaukusi Lavrova prasība NATO izvest sabiedroto spēkus no abām alianses dalībvalstīm, lai gan Rumānija un Bulgārija nerobežojas ar Krieviju.

Pirms tikšanās ar Blinkenu Lavrovs paziņoja, ka Maskava vēlas, lai NATO dalībvalstu karavīrus izvestu no Rumānijas un Bulgārijas.

Pašlaik Rumānijā rotācijas kārtībā atrodas aptuveni 1000 ASV karavīru, 140 Itālijas karavīru un daži desmiti Polijas karavīru. Savukārt Bulgārijā ir dislocēti vairāk nekā 5000 amerikāņu karavīru.

Rumānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijas prasība „ir nepieņemama un nevar būt daļa no sarunām”.

Savukārt Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs paziņoja, ka Bulgārija par savu drošību lems kopā ar sabiedrotajiem, un aicināja Krieviju turpināt konstruktīvu dialogu, lai mazinātu saspīlējumu reģionā.

Separātisti saņem palīdzību no Krievijas

Kamēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus, lai nepieļautu jaunu Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikmēr Krievija turpina demonstrēt militāro spēku.

Ukrainas militārās pretizlūkošanas dienests paziņojis, ka Krievija palielinot militārās tehnikas un ekipējuma daudzumu Maskavas atbalstīto spēku kontrolētajos Doņeckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos.

Paziņojumā teikts, ka Krievija šomēnes Donbasā ir nogādājusi lielu daudzumu degvielas, vairākus tankus un pašgājējartilēriju. Krievija arī aktīvi organizējot algotņu grupējumus, kurus nosūtīšot uz Austrumukrainu.

Krievija uz manevriem Baltkrievijā ir nosūtījusi divus „S-400” pretraķešu aizsardzības sistēmu bataljonus, kas ikdienā ir izvietoti Habarovskas novadā Krievijas Tālajos Austrumos, piektdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Krievija iepriekš informēja, ka uz Baltkrieviju ir nosūtījusi arī raķešu sistēmu „Pancir” un 12 iznīcinātājus Su-35.

Šonedēļ tika izsludinātas Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku kopīgas mācības, kas divos posmos norisināsies līdz pat 20. februārim. Tajās tiks izspēlēts iespējamais uzbrukums Polijas, Lietuvas un Ukrainas teritorijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt