Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Eiropas Savienības kritiku par 89 Krievijā nevēlamo Eiropas politiķu sarakstu noraidīja kā „absurdu”. Atkal saasinoties vārdu apmaiņai starp Maskavu un ES galvaspilsētām, viņš paziņoja, ka „melnajā sarakstā” iekļautie „aktīvi atbalstīja valsts apvērsumu” Ukrainā. Tā viņš nodēvēja pērn Kijevā notikušos nemierus, pēc kuriem Maskavas atbalstītais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs aizbēga uz Krieviju.
Lavrovs pauda, ka Krievija cerēja izvairīties no skandāla. Viņš žurnālistiem paziņoja, ka Krievija „vienkārši ļāva partneriem Eiropas Savienībā uzzināt, ka arī [Maskavai] ir melnais saraksts”. Lavrovs uzstāja, ka Krievijas rīcība ir samērīga, turklāt tās esot sekas rietumvalstu ieviestajām sankcijām pret Maskavu, kas ieviestas saistībā ar Krimas aneksiju un Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.
Ar līdzīgiem paziņojumiem klajā nāca Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Saskaņā ar Krievijas mediju vēstīto, viņš pauda, ka Kremlim „ir grūti saprast” šādu Eiropas Savienības reakciju „šajā situācijā”.
Vēstīts, ka sarakstu ar Krievijā nevēlamo personu vārdiem Krievijas Ārlietu ministrija iesniedza Eiropas Savienības delegācijai iesniedza trešdien. Brisele norādīja, ka iepriekš to bija lūgusi vairākkārt, jo pēdējo mēnešu laikā Krievija liegusi ieceļošanu vairākiem Eiropas politiķiem. Maskava lūgusi, lai saraksts netiek publicēts, oficiāli tas arī nav darīts. Tomēr vēlāk saraksts noplūda presē.
ES Maskavas aizliegumu ieceļot asi kritizēja, norādot, ka nav sniegts nekāds paskaidrojums, kāpēc un uz kāda pamata iekļautas tieši šīs konkrētās personas. Pirmdien Eiropas Komisijas preses pārstāve Maja Kocijanciča atkārtoti uzsvēra šo pozīciju: „Mums nav informācijas par šī lēmuma kritēriju un procesa likumisko pamatu. Bet mēs jau esam skaidri pateikuši, ka to uzskatām par pilnīgi patvaļīgu un nepamatotu rīcību. It īpaši ņemot vērā, ka nav sniegti nekādi papildu paskaidrojumi un trūkst caurskatāmības.”
Kā ziņots, nopludinātajā sarakstā redzami arī pieci Latvijas politiķu vārdi. Ir arī septiņi Lietuvas pilsoņi, tostarp bijušais Lietuvas prezidents un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Vītauts Landsberģis. Arī astoņi Igaunijas pilsoņi.
Britu laikraksts „Independent” uzsver, ka no 89 sarakstā iekļautajām personām salīdzinoši liela daļa – 20 personas – ir no Baltijas valstīm. Ar gandrīz tikpat - kopumā ar 18 uzvārdiem – pārstāvēta Polija, vēl 13 personas no Skandināvijas. Kopumā tā ir vairāk nekā puse, un izdevums vērtē, ka tas liecina par Krievijas naidīgumu pret tuvumā esošajām valstīm.
