Tuvojoties referendumam Krimā, ASV un Krievijas ārlietu ministri Džons Kerijs un Sergejs Lavrovs piektdien kārtējo reizi tikās Londonā, lai spriestu par to, kā iespējams mazināt sasprindzinājumu Ukrainā. Džons Kerijs iepriekš bija izteicies, ka gadījumā, ja Krievija anektēs Krimu, Maskavai jau nākamās nedēļas sākumā jārēķinās ar ļoti nopietniem soļiem gan no Eiropas Savienības, gan ASV puses. Kerijs pauda cerību, ka vismaz daļu no pastāvošajām domstarpībām atrisināt izdosies, savukārt Sergejs Lavrovs atzina, ka situācija ir ļoti sarežģīta, noticis ir daudz kas un ir pazaudēts daudz laika. Sarunās klātesošais Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs savukārt izteicies visai skeptiski par iespēju panākt progresu, jo Krievija līdz šim nav darījusi pilnīgi neko, lai spriedzi mazinātu.
Kā pēc tikšanās paziņoja Sergejs Lavrovs, attiecībās ar Rietumvalstīm joprojām nav izdevies panākt kompromisus:
„Starptautiskajai sabiedrībai, ja tā atbildīgi pieiet Ukrainas un tās tautas liktenim, pirmkārt ir jāuzstāj uz konstitucionālās reformas uzsākšanu šajā valstī. Augstākā Rada to var ierosināt, uzaicinot pie sarunu galda visu reģionu pārstāvjus un nodrošinot viņiem līdzvērtīgas pozīcijas. Krievijas Federācijai nav un nevar būt nekādu plānu par iebrukumu Ukrainas dienvidaustrumu reģionos. Mēs uzskatām, ka krievu, ungāru, bulgāru, kā arī ukraiņu tiesības ir jānodrošina un jāaizsargā. Tas, ka Krimā pašlaik nav šādu pārkāpumu, ir izskaidrojams ar to, ka tika īstenoti papildus pasākumi un tautas pašaizsardzības vienības bija apņēmības pilnas nepieļaut to scenāriju, kas notika Kijevā. Es jums garantēju, ka visas mūsu darbības būs caurskatāmas.”
Pēc ceturtdien notikušajām sadursmēm Doņeckā, kurās dzīvību zaudēja vismaz divi un ievainojumus guva vairāk nekā 50 cilvēki, Ukrainas un Krievijas ārlietu ministriju starpā notikusi asa vārdu pārmaiņa. Krievijas ārlietu ministrija sākotnēji paziņoja, ka mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri pauduši neapmierinātību ar tā dēvētās jaunās Ukrainas valdības darbu, ir uzbrukuši labēji radikālo grupējumu pārstāvji, kas bijuši bruņoti ar traumatiskajiem ieročiem un beisbola nūjām. Paziņojumā bija norādīts, ka jaunā Ukrainas valdība nespēj kontrolēt situāciju valstī, tāpēc Krievija apzinoties savu atbildību par savu tautiešu un līdzpilsoņu dzīvībām Ukrainā un patur sev tiesības šos cilvēkus aizsargāt.
Ukrainas ārlietu ministrija savukārt paudusi sašutumu par Krievijas kolēģu ciniskajiem paziņojumiem, kas sagroza faktus. Ministrijas paziņojumā norādīts, ka sadursmes bija izcēlušās pēc mierīga mītiņa, kurā tika pausts atbalsts Ukrainas vienotībai un par provokācijām ir atbildīgi tieši atsevišķi Krievijas pilsoņi un sabiedriskas kustības, kas cenšas destabilizēt situāciju Ukrainā. Šeit jāpiebilst, ka arī Harkovas apgabala administrācijas vadītājs Igors Baluta piektdien brīdinājis, ka šajā nedēļas nogalē, īpaši 16. martā, Harkovā varētu tikt sarīkots terora akts. Lai novērstu šādu iespējamību, tiesa pašlaik izskata iespēju svētdien aizliegt masu pasākumu rīkošanu pilsētā.
Kļuvis zināms, ka Eiropas Savienība ir sastādījusi melno sarakstu ar tām Krievijas amatpersonām, kurām varētu aizliegt iebraukšanu 28 valstu blokā un kuru kontus varētu bloķēt, tādējādi sodot šīs personas par viņu līdzdalību Krievijas karaspēka ievešanā Krimā. Kā ziņo aģentūra „Roiters”, sarakstā iekļautas 120-130 personas un par tā apstiprināšanu tiks lemts pirmdien gaidāmajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Minēto personu vidū ir pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Melnās jūras flotes komandieris Aleksandrs Vitko un citi.
Bet tikmēr Krimas referenduma priekšvakarā Ukrainā publiskoti socioloģisko aptauju rezultāti. Socioloģiskā grupa „Reiting” vēlējusies noskaidrot Ukrainas iedzīvotāju viedokli par valsts nākotni. 61% iedzīvotāju priekšroku dod vienotai Ukrainai, 24% federatīvai valstij, bet 15% nav izlēmuši. Federācijas izveidi visaktīvāk atbalsta Donbasa iedzīvotāji. Tāpat noskaidrots, ka vien 5% ukraiņu uzskata, ka Krimai būtu jāatdalās no Ukrainas un jāpievienojas Krievijai. Pēdējo gadu laikā arī ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Krimai ir jāpaliek autonomijai Ukrainas sastāvā - pašlaik tie ir 77% aptaujāto. Tiesa gan, citas aptaujas uzrāda pilnīgi pretējus datus.
