Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izteicies, ka ASV un NATO atbildēs netika ņemtas vērā Krievijas galvenās bažas, tostarp NATO paplašināšanās nepieļaušana un atteikšanās izvietot ieroču sistēmas pie Krievijas robežām.
Bumba ir Maskavas laukuma pusē
ASV vēstnieks Krievijā Džons Salivans žurnālistiem sacīja, ka bumba šobrīd ir Maskavas laukuma pusē, un Vašingtona krīzes atrisināšanai joprojām saredz diplomātisku ceļu.
Vācijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadība tikmēr vēsta, ka Krievija ir gatava uzbrukt Ukrainai, bet vēl nav izlēmusi, vai to darīt.
ASV trešdien koordinācijā ar NATO sabiedrotajiem iesniedza Maskavai atbildi uz tās pieprastīajām “drošības garantijām”, noraidot jebkādu Krievijas veto attiecībā uz Ukrainas pievienošanos NATO, vienlaikus piedāvājot diplomātijas ceļu izejai no krīzes.
Kā piektdien norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Krievijas ierosinātās tā dēvētās drošības garantijas nav uzskatāmas par ultimātu. Pašlaik notiekot ASV un NATO atbilžu izskatīšana.
Krievijas draudi ir nopietni
Krievijas ārlietu ministrs arī paziņoja, ka valsts veiks atbildes pasākumus, ja neizdosies vienoties ar Rietumiem par "drošības garantijām". Lavrovs atkārtoja Krievijas prezidenta Putina teikto, ka atbildes pasākumi būs dažādi, un prezidents solījis, ka lēmumu pieņems pēc militārpersonu ierosinājumiem.
“Ja tas būs atkarīgs no Krievijas, tad kara nebūs. Mēs karu nevēlamies. Bet rupji uzbrukt mūsu interesēm, ignorēt tās, to mēs arī neļausim. Es nevaru teikt, ka sarunas ir beigušās. Mēs atbildi saņēmām tikai aizvakar.”
Lavrovs apgalvo, ka Krievija vēlas godīgu sarunu ar Rietumiem. ASV vēstnieks Krievijā Džons Salivans spriež, ka attiecības ir ļoti zemā punktā un drošības draudi Ukrainai ir nopietni.
“Mēs ceram, ka sarunas turpināsies, tiklīdz Krievijas valdība būs “sagremojusi” dokumentu, ko es viņiem iesniedzu. Ja man ar jums būtu diskusija un es uz galda noliktu ieroci un teiktu, ka “es nāku ar mieru” – tie ir draudi, bet tas ir tas, ko mēs tagad redzam.
Mēs ceram, ka Krievija turēs savu vārdu, ka tā neplāno tālāk iebrukt Ukrainā un to nedarīs. Bet fakti rāda, ka tai ir spējas to izdarīt, par spīti faktam, ka Ukraina neapdraud Krieviju.”
ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par drīzu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abiem prezidentiem bijusi telefonsaruna, kurā Baidens paudis atbalstu Ukrainas centieniem stāties pretī Krievijas agresijai.
Nedrīkst nonākt līdz atomkaram
Baltais nams paziņojis, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem aktīvi strādā pie iespējamām sankcijām, kas skartu Krieviju un tās projektus ārzemēs.
“Runājot par “Nord Stream 2” gāzesvadu, mēs turpinām ļoti atklātas un stingras sarunas ar sabiedrotajiem Vācijā, un vēlos jums pateikt ļoti skaidri – ja Krievija tā vai citādi iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nekļūs par realitāti,” uzsver ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda.
ASV pirmdien ir sasaukušas ANO Drošības padomes atklātu sēdi, lai apspriestu Ukrainas krīzi Krievijas "draudošas izturēšanās" dēļ.
Tikmēr “Starptautiskās kodolieroču likvidēšanas kampaņas” grupas vadītāja Beatrise Fina piektdien atzinusi, ka saspīlējuma saasināšanās saistībā ar Ukrainu palielina risku, ka varētu tikt izmantoti kodolieroči, radot nopietnus draudus pasaulei. Viņa uzsvēra, ka situācija ir steidzami jānomierina, brīdinot, ka ļoti mainīgajā drošības vidē situācija var saasināties ļoti, ļoti ātri.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
