Dienas notikumu apskats

Terora aktos Briselē dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki

Dienas notikumu apskats

Beļģijas policija: Trešais Briseles lidostas spridzinātājs aizvien ir uz brīvām kājām

Lavrovs: Eiropai jāliek malā ģeopolitiskās spēles un jāsāk sadarboties ar Krieviju

Lavrovs: Eiropai jāliek mālā ģeopolitiskās spēles un jāsāk sadarboties ar Krieviju

Eiropai ir jānoliek malā ģeopolitiskās spēles un jāsāk sadarboties ar Krieviju pretterorisma cīņā - šādu viedokli trešdien, 23.martā, Maskavā, tiekoties ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru paudis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. 

Abu valstu ārlietu ministri apsprieduši arī situāciju Ukrainā un Sīrijā. Sagaidāms, ka par kopīgajiem miera centieniem Sīrijā šajās dienās Maskavā ar Krievijas vadību runās arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.  

Tikai dienu pēc asiņainajiem terora aktiem Briselē cīņa ar terorismu tikusi apspriesta arī Maskavā, kur vizītē ieradies Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, Šteinmeiers atzinis, ka terorisms ir visu valstu kopīgā problēma un šādiem draudiem pretī ir jāstājas vienoti.

Šim viedoklim piekritis arī Lavrovs, gan norādot, ka pašlaik šādu sadarbību apdraud rietumvalstu nostāja.

“Es ļoti ceru, ka eiropieši briesmīgo terorisma draudu priekšā tomēr noliks malā ideoloģiskās un ģeopolitiskās spēles un apvienosies tam, lai neļautu teroristiem darboties mūsu kopējā kontinentā,” sacīja Lavrovs.

“Šajā gadā īpaša nozīme ir Eiropas sadarbībai, ņemot vērā to, ka Vācija ir pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts. Tās priekšā ir ne mazums grūtību, un to skaits nesamazinās. Mēs uzskatām, ka EDSO var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka agrākie kanāli savstarpējai sadarbībai pretterorisma jomā starp Krieviju un Eiropas Savienību, starp Krieviju un NATO pēc mūsu rietumu draugu iniciatīvas ir pilnībā iesaldēti,” norādīja Krievijas ārlietu ministrs.

Ārlietu ministru šīsdienas sarunu centrā tomēr bija pavisam citi jautājumi – galvenokārt miera process Sīrijā un arī Ukrainā. Runājot par Sīrijas konfliktu, Šteinmeiers atzinis, ka visas puses, tostarp konfliktā iesaistītās, ļoti labi apzinās, ka laiku nedrīkst zaudēt. Par vienu no galvenajām prioritātēm Vācijas ārlietu ministrs nosaucis gūstekņu apmaiņu vēl pirms nopietnāku jautājumu apspriešanas Ženēvas miera sarunās. Tāpat viņš paudis pārliecību, ka galu galā ir jāpanāk vienošanās, kas nākotnē garantēs vienotu un sekulāru Sīriju.

Krievijas ārlietu ministrs savukārt asi kritizējis Turciju par vēršanos pret kurdu kaujiniekiem, kuri spēlē ļoti nozīmīgu lomu cīņā ar teroristu grupējumu „Islāma valsts”. Krievijas un Turcijas attiecības pašlaik ir faktiski iesaldētas, un Lavrovs īpaši izcēlis faktu, ka pār Turcijas robežu joprojām notiek aktīva kaujinieku pārvietošanās.

Diskusiju laikā apspriesta arī situācija Ukrainas austrumos, Krievijas pusei paužot neapmierinātību ar Kijevas nevēlēšanos atbalstīt arī Vācijas ierosinājumu sarīkot vēlēšanas pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas republikās. Vācijas pārstāvis no savas puses aicinājis visas konfliktā iesaistītās puses, arī Krieviju, izpildīt Minskas vienošanās noteiktās saistības.

Sagaidāms, ka Sīrijas, Ukrainas un globālās drošības jautājumu ceturtdien ar Krievijas ārlietu ministru un prezidentu Vladimiru Putinu apspriedīs arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš arī jau ieradies Maskavā.

Vēl pirms šīs vizītes eksperti prognozējuši, ka sarunas nebūs vieglas, ņemot vērā Vašingtonas un Maskavas saspīlētās attiecības, kuras Sīrijas gadījumā gan ir pierādījušas spēju darboties par spīti domstarpībām. Tomēr diskusijas tik augstā līmenī var liecināt par to, ka progress vai pat pozitīvs iznākums Sīrijas sarunās, iespējams, nav aiz kalniem.

Par situācijas stabilizēšanos pašā Sīrijā gan joprojām runāt ir pāragri. Par spīti trauslajam pamieram, kas ir spēkā jau gandrīz mēnesi, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki šajās dienās gatavojas izšķirošajam triecienam vēsturiskajā Palmiras pilsētā, kura atrodas grupējuma „Islāma valsts” kontrolē. Cīņu pret šo grupējumu ANO Drošības padomes rezolūcija neaizliedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt