Lavrovs dusmīgs par NATO jautājumiem sakarā ar Ukrainu un Gruziju

Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi neapmierinātību par NATO pausto  nosodījumu Ukrainas varai, par iedzīvotāju protestu apspiešanu. Arī uz jautājumiem, vai Krievija Ukrainā varētu ievest karaspēku, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien NATO sanāksmē Briselē norādījis, ka šādas runas raida nepareizus signālus un Ukrainas pašas rokās ir izlemt savu nākotni. Tikmēr Krievija neslēpj, ka nedz Ukrainas, nedz Gruzijas iestāšanos NATO neatbalsta.

Situācija Ukrainā šajās dienās ir augstu arī NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē. NATO kopīgā paziņojumā ir nosodījusi spēka pielietošanu pret miermīlīgiem demonstrantiem Ukrainā un aicinājusi Ukrainas valdību un opozīciju sākt dialogu. Ministri arī uzsvēruši, ka "Eiroatlantiskajai drošībai ir svarīga suverēna, neatkarīga un stabila Ukraina, kas ir nešaubīgi uzticīga demokrātijai un likuma varai".

Uz šo NATO paziņojumu kritiski reaģējusi Krievija. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiekoties ar medijiem Briselē, sacīja, ka nesaprot, kādēļ alianse vispār pieņem šādus paziņojumus un kādēļ NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens sniedz atbildi uz tādiem jautājumiem kā  - vai Krievija varētu Ukrainā ievest karaspēku. „Tas rada sagrozītu attēlu un sūta nepareizus signālus. Tas ir tikai un vienīgi Ukrainas iekšējais jautājums," tā uzsvēris Lavrovs. Svarīgi, ka šajās dienās NATO mītnē Briselē ir daudz žurnālistu no Ukrainas, kuri seko līdzi alianses reakcijām uz notikumiem dzimtenē.

SavukārtKrievija neslēpj, ka joprojām ir pret NATO paplašināšanos, kuras virzienā savulaik skatījās arī Ukraina, taču tagad šī interese ir noplakusi, bet par ko aktīvi interesējas Gruzija.

Ārlietu ministrs Lavrovs Briselē atkārtoti paziņoja, ka NATO sarunas ar Gruziju ir sekošana aukstā kara loģikai un tās ne tikai saglabā vecas plaisas, bet tās arī padziļina tālāk austrumu virzienā. Krievija rēķinoties, ka NATO nevēlēsies ievainot savus partnerus.

Lavrovs vēlreiz Briselē uzsvēra, ka Abhāzija un Dienvidosetija ir suverēnas valstis un tām ir tiesības atdalīties no Gruzijas, kam savukārt iebilst NATO. Taču Lavrovs norādīja, ka cer - konfliktu centīsies risināt diplomātiskā ceļā.

Reaģējot uz Krievijas ārlietu ministra izteikumiem, NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam trešdien nācās atbildēt uz Gruzijas preses jautājumiem, vai vispār ir aliansei iespējams saglabāt vienlīdz normālas attiecības ar abām pusēm - Krieviju un Gruziju, uz ko Rasmusens atbildēja, ka daudzām NATO valstīm attiecības ar Krieviju patlaban ir izcilas un tās nekāda ziņā nedrīkstētu ietekmēt atbalsts tām valstīm, kuras raugās NATO virzienā un cenšas aliansē iestāties. Rasmusens arī norādīja, ka absolūti nepiekrīt apgalvojumam, ka sarunas ar Gruziju ienes lielāku nestabilitāti reģionā. „Gluži otrādi, šādi veidojas plašāka stabilitātes un miera zona, kas ir svarīgi arī Krievijas Federācijai," norādīja Rasmusens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti