Pusdiena

Ģimenes ārsti streiku ceturtdien turpinās; neizdodas vienoties par kapitācijas naudu

Pusdiena

Skandāls par Trampa dēla tikšanos ar krievu juristi vēršas plašumā

Lavrovam un Mogerīni domstarpības Sīrijas jautājumā

Lavrovam un Mogerīni domstarpības Sīrijas jautājumā

Lai arī sarunu tonis draudzīgs, tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Savienības (ES) augstās pārstāve Federika Mogerīni pēc otrdien, 11.jūlijā, notikušās tikšanās neslēpa, ka viņiem pasatāv domstarpības vairākos jautājumos, jo sevišķi attiecībā uz Sīriju.

Vispirms Mogerīni atzīmēja ES gandrīz 10 miljardu eiro lielo humāno palīdzību sīriešu bēgļiem. “Mēs nesam militārais spēlētājs Sīrijā. Tas bija apzināts lēmums, un es pat teiktu, ka mēs ar to esam lepni. Bet tas, ko mēs varam darīt un ar katru dienu darām arvien vairāk, ir piedāvāt gan politisko, gan finansiālo atbalstu politiskajam procesam, kas balstās uz militāru vienošanos,” sacīja Mogerini.

Savukārt Lavrovs, kura valsts, atšķirībā no Rietumiem, atbalsta Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, mudināja atcerēties arī par cilvēku ciešanām, ko izraisa pret Sīrijas režīmu ieviestās sankcijas. “Mēs jau esam apsprieduši šo, manuprāt, nenormālo situāciju.

Sankcijas lielā mērā traucē pirmās nepieciešamības preču ražošanai Sīrijā, tostarp farmācijas rūpniecībai, kas vienmēr Sīrijā bija labi attīstīta.

Bet tagad tās darbībai traucē mūsu Rietumu kolēģu ieviestās sankcijas un aizliegumi,” pauda Lavrovs.

Mogerīni tam bija spiesta publiski oponēt.

“Nevienas no mūsu sankcijām neskar civiliedzīvotājus. Tās ir ieviestas pret cilvēkiem, kuri nes konkrētu atbildību šajā karā,” iebilda Mogerini.

Lavrovs arī komentēja attiecības ar ASV. Viņš pieļāva, ka Krievija varētu izraidīt ASV diplomātus, ja Vašingtona neatgriezīs decembrī konfiscētos Krievijas diplomātiskos īpašumus Amerikā. “Mēs tomēr ceram, ka ASV kā valsts, kas vienmēr ir iestājusies par likuma varu, cienīs savas starptautiskās saistības. Ja tas nenotiks, ja mēs redzēsim, ka Vašingtona neuzskata par nepieciešamu spert šādu soli, tad mēs ieviesīsim atbildes pasākumus. Savstarpējība ir diplomātijas un starptautisko attiecību pamats,” teica Krievijas ārlietu ministrs.

Kā zināms, bijušais ASV prezidents Baraks Obama nolēma izraidīt 35 Krievijas diplomātus un konfiscēt diplomātiskās vasarnīcas, jo Maskava ir iejaukusies Amerikas prezidenta vēlēšanu norisē. Tomēr toreiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolēma nespert atbildes soli, cerot, ka ar jauno prezidentu Donaldu Trampu viņš varēs vieglāk sastrādāties. Bet līdz šim jautājums par diplomātiskajiem īpašumiem tā arī nav atrisināts.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti