Lauksaimnieki Vācijā sūdz tiesā valdību par tās klimata politiku

Berlīnes tiesā ceturtdien, 31. oktobrī, tiek izskatīta lieta, kurā trīs lauksaimnieki vēlas piespiest Vācijas valdību uz aktīvāku rīcību cīņā ar klimata pārmaiņām. Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība jau pagājušajā gadā atzina, ka nespēs izpildīt pašas izvirzīto mērķi - līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju Vācijā par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu.  

ĪSUMĀ:

  • “Greenpeace” un trīs lauksaimnieku ģimenes pērn iesūdzēja Vācijas valdību tiesā.
  • Valdībai pārmet, ka tā nav ievērojusi noteiktos klimata mērķus 2020. gadam.
  • Zemnieki norāda, ka klimata pārmaiņas apdraud viņu biznesu.
  • Iesniedzēji cer, ka tiesa piespiedīs valdību rīkoties, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
  • Berlīnes nostāja: vides politika ir izpildvaras darbības sfēra un tiesām nav ļauts tajā iejaukties.
  • Valdība pērn atzina, ka nespēs izpildīt pašas izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam mazināt emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu.


Pret Vācijas valdību Berlīnes Administratīvajā tiesā vides aktīvistu organizācija „Greenpeace” kopā ar vēl trīs vācu lauksaimnieku ģimenēm vērsās pērn. Savukārt lietas izskatīšana notiek ceturtdien.

Ģimenes pārmet valdībai, ka tā nav ievērojusi noteiktos klimata mērķus 2020. gadam, un tas esot viņu konstitucionālo tiesību pārkāpums.

Viena no prasības iesniedzējām ir Franciska Blūma, kuras ģimenei pieder organiskais augļu dārzs netālu no Hamburgas. Viņa norādīja, ka ģimenes iztikas līdzekļi ir apdraudēti.

Lauksaimnieki Vācijā sūdz tiesā valdību par tās klimata politikuRihards Plūme
    Otrs prasības iesniedzējs ir lopkopis Heiners Lutke Švīnhorsts no Brandenburgas. Viņš uzskata, ka pienācis laiks valdībai uzņemties politisko atbildību, kā arī norādīja, ka pagājušajā gadā pieredzētais sausums, kas bija lielākais kopš 1911. gada, bijis vienkārši biedējošs.

    Sausums mocīja Vāciju visu pagājušo vasaru, gaisa temperatūrai nereti pārsniedzot 35 grādus pēc Celsija. Sausuma dēļ zemnieks zaudēja gandrīz 50% no lopbarības un viņam nācās iepirkt sienu, savukārt Blūmas ģimene sausuma dēļ pērn zaudēja pusi no ražas.

    Tikmēr Ziemeļjūras Pelvormas salā Baksenu ģimene bažījas, ka ekstrēmo laikapstākļu un ūdens līmeņa celšanās dēļ viņu māja drīzumā varētu palikt zem ūdens. Intervijā Vācijas raidsabiedrībai „Deutsche Welle” Silke Baksena atzinusi, ka klimata pārmaiņu draudus saredzēt uzreiz ne vienmēr ir iespējams, tomēr ilgtermiņā sekas būs jūtamas.

    „Mums ir liellopi, mēs tos audzējam un nobarojam. Mums ir arī aitas un diezgan daudz aramzemes. 2017.-2018. gada sezonā mēs piedzīvojām ekstrēmus laikapstākļus. Mūsu lauki bija applūduši, un uz mūsu salas ir problēmas ar drenāžu, tādēļ nevarējām ūdeni novadīt. Uzreiz pēc tam piedzīvojām ekstremāli sausus laikapstākļus, kas mūsu ganību zemi padarīja pilnīgi neizmantojamu. Vairs neizauga pietiekami daudz zāles, lai pabarotu liellopus. Ekstrēmi laikapstākļi atkārtojas aizvien biežāk, un zemniekiem, īpaši bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kļūst arvien grūtāk strādāt šādos purvājos,” stāstīja Silke Baksena.

    Prasības iesniedzēji cer, ka tiesa piespiedīs Vācijas valdību rīkoties efektīvi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

    Savukārt Berlīnes nostāja šajā lietā ir, ka vides politikas noteikšana ir izpildvaras darbības sfēra un tiesām nav ļauts tajā iejaukties.

    „Greenpeace” eksperte Anike Petersa gan uzskata, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka tā nemitīgi atliek efektīvu klimata aizsardzības pasākumu īstenošanu. Viņasprāt, kancleres Angelas Merkeles tā dēvētā klimata politika ir bezatbildīga, jo apdraud cilvēku iztiku Vācijā un pasaulē.

    Merkeles valdība pagājušajā gadā atzina, ka nespēs izpildīt pašas izvirzīto mērķi, proti, līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju Vācijā par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Valdība prognozēja, ka emisiju varētu izdoties samazināt par 32%.

    Šogad valdība pieņēmusi jaunu pasākumu kopumu cīņai ar klimata pārmaiņām, un Merkele solījusi līdz 2050. gadam panākt neitralitāti ogļskābās gāzes emisijas ziņā. Taču zinātnieki un vides aizstāvji jau nosodījuši šo plānu kā pārāk pieticīgu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti