Vēstnieks atzīmēja, ka Polija ilgākā laika periodā apņēmusies izveidot spēcīgāko armiju Eiropā un palielināt aizsardzības tēriņus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. 

Saistībā ar pagājušajā nedēļā Polijā netālu no Ukrainas robežas notikušo raķetes triecienu Poikāns norādīja, ka izmeklēšana vēl nav noslēgusies. Versijas par notikušo esot divas – vai nu pierobežā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas nav trāpījusi Krievijas raķetei, vai arī nokritušas atlūzas no Ukrainas notriektas Krievijas raķetes, sacīja vēstnieks.

Kopumā Polijas vadība un sabiedrība saprot, ka notikušais ir Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas, atzina Poikāns, norādot, ka, viņaprāt, šādi incidenti diemžēl varētu atgadīties arī nākotnē. 

Tikmēr saistībā ar Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Polijā Poikāns atzina, ka poļi ir sagatavojušies, lai arī bēgļu plūsma ir mainīga.

Vēstnieks sacīja: "Šobrīd tiek vērtēts, ka Polijas teritorijā pastāvīgi uzturas 1,4–1,5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kādu laiku atpakaļ runāja, ka 2 miljoni. Ņemot vērā, ka tur jau ir milzīgs skaits bēgļu, viņi tam ir sagatavojušies."

KONTEKSTS:

15. novembra pēcpusdienā Polijā netālu no Ukrainas robežas pēc raķetes nokrišanas noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki. Polijas varasiestādes veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas un no kurienes izšāvis raķeti.

Polijas augstākās amatpersonas 16. novembrī atzina, ka tā, visticamāk, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete. Polija un NATO par notikušo vaino agresorvalsti Krieviju, kas jau mēnešiem ilgi ar raķešu uzbrukumiem terorizē Ukrainu, bet ukraiņi tikai cenšas aizstāvēties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan noliedzis, ka tā bijusi Ukrainas raķete.