To intervijā LTV uzsver Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Ilze Nagla (LTV): Kādus priekšdarbus NATO veic, lai izvairītos no iespējas, ka Donalds Tramps torpedē šo tikšanos?
Indulis Bērziņš: Mums pagaidām nav informācijas, kas liecinātu, ka viņš vēlētos torpedēt šo tikšanos, un ASV delegācija ir ļoti iesaistīta visā procesā, jo labāka NATO nebūs – šis mums ir vienīgais, un to mums vajag saglabāt.
Vai ASV pamazām attālinās no Eiropas?
Es to negribētu teikt. Ja mēs paskatāmies – nevis tikai klausāmies, ko viens vai otrs analītiķis vai žurnālists, vai politiķis saka – bet paskatāmies, ko reāli amerikāņi dara.
Tieši šī administrācija ir tā, kas militāri atgriežas Eiropā, tai skaitā Polijā ar papildu militāro spēku izvietošanu, lai atturētu Krieviju no jebkura veida agresīvas darbības pret Poliju un Baltijas valstīm.
ASV attālināšanās no Eiropas liek Eiropai pašai sakoncentrēties, tai skaitā arī drošības un aizsardzības jomā. Vai jūs tam piekrītat?
Pagaidām gan Eiropas sakoncentrēšānās ir zināmā mērā vārdos un labos nodomos, jo, ja mēs paskatāmies šo pašu aizsardzības budžetu - tad nebūt ne visas valstis ir gatavas palielināt šo budžetu līdz diviem procentiem. Šai gadījumā nevajag tikai skatīties no tādām pozīcijām, ka amerikāņi mūs māca dzīvot.
Varbūt – ja viņi mūs māca dzīvot, tad dažreiz viņi pareizi to dara. Mums pašiem ir jārūpējas par savu drošību.
Tas, kas, piemēram, mums ir vajadzīgs – viss jau ir – atliek tikai nostiprināt šo spēku, kas atrodas Baltijas valstīs un Polijā, spējas.
Vai NATO samitā spriedīs arī par to, kā stiprināt jau esošo NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tai skaitā arī pretgaisa aizsardzību?
Par to tiks runāts, bet manā uztverē netiks pieņemts nekāds lēmums, kur tiks paredzēta kaut kāda speciāla pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana - par kaut ko tamlīdzīgu šobrīd netiek runāts.
Vai NATO paplašināšanās ar topošo Ziemeļmaķedoniju var provocēt Krieviju?
Protams, ka Krievija redz NATO paplašināšanos kā NATO nostiprināšanos. No šī viedokļa – zinot to, ka viņi NATO uztver kā iespējamo pretinieku – viņi par to nepriecājas. Bet vai tad mūsu mērķis ir darīt Krieviju priecīgu? Droši vien nē. Un mēs esam ieinteresēti, lai tas dialogs būtu. Starp citu – lai cik tas dīvaini nebūtu – tieši NATO ir organizācija, kur, pateicoties NATO-Krievijas padomei, ir salīdzinoši regulārs dialogs ar Krieviju.
Bet es domāju, ka pēc tādas galvu reibinošas panākumu sajūtas, kāda Krievijai bija pēc Krimas pārņemšanas – okupācijas un vēlāk aneksijas – tas ir pārgājis.
Un Krievija arī ļoti apzinās savas limitētās iespējas. Es nedomāju, ka cilvēki Kremlī ir pašnāvnieciski noskaņoti.
Vai jūs prognozētu, ka Krievijas ārpolitika kļūtu mazāk agresīva?
Pagaidām par nožēlu arī šāda pamata nav. Es domāju, ka Krievija vismaz šobrīd ir tāda, kāda viņa ir, un tāpēc arī NATO nemaina savu politiku pret Krieviju.
Paldies par sarunu.
KONTEKSTS:
Pirms NATO samita Donalds Tramps kārtējo reizi kritizēja Eiropas sabiedrotos, ka tie pārāk maz velta līdzekļus aizsardzībai, neieguldot noteiktos 2% no IKP. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uz to atbildēja, apgalvojot, ka ASV nav un nebūs labāku sabiedroto par Eiropas Savienību.
