Vēstnieks atzīmēja, ka jebkurš Ukrainas Volodimira Zelenska centiens izbeigt šo karu ir pareizs un katra iespēja to darīt būtu jāizmanto. Tomēr Krievijas rīcība turpina radīt šaubas. 

“Pirmais sarunu raunds, kad Krievija turpināja masveida apšaudes, liek uzdot jautājumus, vai Krievija ved sarunas no godprātīgām pozīcijām, labā ticībā,” sacīja Riekstiņš.

Tāpat Riekstiņš norādīja uz to, ka trešdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, izsakoties par Krievijas pozīcijām turpmākajās sarunās, nedaudz it kā mainījis retoriku. “Ir redzams, ka kaut kas tiek it kā modificēts. Netiek vairāk runāts par denacifikāciju, tas pēkšņi šodien  izpaliek. Un attiecībā uz demilitarizāciju tiek jau nedaudz precizēts tādos skaidri saprotamos ietvaros. Vai tas ir māņu solis, vai tā ir tiešām kāda korekcija pozīcijā – grūti pateikt.”

Vienlaikus Riekstiņš uzskata, ka šo sarunu problēma ir tā, ka Krievijas amatpersonu teiktajam uzticamības līmenis ir ļoti zems. “Krievijas amatpersonas dažādos līmeņos vēl nedēļu pirms karadarbības uzsākšanas, skatoties ar acīm kamerā, stāstīja – nē, mums nav nekādu mērķu, nekādu plānu.”

Paredzams, ka otrais sarunu raunds par iespējamo kara izbeigšanu notiks uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Pirmais sarunu raunds beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzsver, ka Ukrainas puse ir gatava sarunām, bet ne ultimātu pieņemšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.