Latvijas vēstnieks: Iespējamais iebrukums Ukrainā – sliktākais scenārijs Krievijai

Gadījumā, ja Krievija tomēr izlems iebrukt Ukrainā, tas būs sliktākais scenārijs pašai Krievijai, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.

Intervija ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu
00:00 / 08:44
Lejuplādēt

Diplomāts norādīja: ja Krievija vēlēsies pārņemt kontroli kādā Ukrainas teritorijā, tai neatliks nekas cits, kā iebrukt šajā valstī. Tādā gadījumā Krievijai ir jārēķinās, ka ukraiņi savu valsti un savu neatkarību aizstāvēs. "Tas ir pilnīgi viennozīmīgi, un par to nav ne mazāko šaubu," sacīja Kļava.

Viņaprāt, militārais iebrukums Ukrainā būtu pats sliktākais scenārijs Krievijai. "Tas ir vissliktākais variants no visiem sliktākajiem variantiem viņiem. Jo, ja tiešām notiks šī atklātā militārā agresija, tam nebūs nekāda pamatojuma starptautiski, juridiski. Tam būs smagas ekonomiskās konsekvences un tam būs tīri fiziski smagas konsekvences.

Jo nebūs jau tā, ka viņi iebruks Ukrainā un vienkārši šaudīsies pēc saviem ieskatiem, un viņiem nekas par to nebūs. Tā tas nenotiks," sprieda vēstnieks.

Jautāts, kādas ir optimistiskākās un pesimistiskākās prognozes šim gadam, Latvijas vēstnieks Ukrainā sprieda, ka optimistiskākais redzējums ir tāds, ka mazināsies saspīlējums pie Ukrainas robežas. Savukārt pesimistiskais scenārijs būtu, ja Maskava tomēr izlemtu iebrukt Ukrainā. 

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt