Ņemot vērā, ka pati agresorvalsts – Krievija – sēž pie ANO Drošības padomes galda un visus sev netīkamos lēmumus nobloķē, iecere ir tribunālu veidot ar ANO Ģenerālās asamblejas balsojumu. 

Pildegovičs norādīja: "Asamblejas balsojums nenozīmēs automātiski to, ka tajā dienā sākas, tā teikt, Krievijas prezidenta tiesāšana. Būs jārada šīs tiesas statūti, būs jāizveido, tā teikt, tiesas palāta, būs vajadzīga tiesnešu atlase, bet katrā ziņā, negaidot kara beigas, mēs būsim uzsākuši šī tribunāla veidošanu."

Vēstnieks stāstīja, ka atbalsts tribunāla idejai ANO īpaši pieaudzis pēdējā pusgada laikā un arvien vairāk dalībvalstu atzīst, ka ir par maz tikai ar Starptautiskās tiesas izmeklēšanu Krievijas veikto civiliedzīvotāju slepkavību vietās, kā Bučā, Irpiņā un citur Ukrainā, bet Krievija jāsauc pie atbildības par agresiju līdzīgi kā Vācija Nirnbergā.

"[Dalībvalstis atzīst,] ka tiešām ir jāveido mehānisms, kas varētu tiesāt Krievijas Federāciju kā valsti un kas varētu tiesāt arī Krievijas Federācijas līderus. Es runāju par pašiem augstākajiem. Pašām augstākajām amatpersonām. Šī tiesa būtu arī, protams, brīdinājums jebkuram agresoram nākotnē, ka nekādi noziegumi, šādi noziegumi nepaliks nesodīti, ka agri vai vēlu nāks atbildība," atzīmēja Pildegovičs.

Lai plāns izdotos ar pietiekami plašu un demokrātisku atbalstu, vajadzīgas 80 līdz 90 balsis, kas būtu divas trešdaļas no tām, kas varētu piedalīties balsojumā un balsotu. 

Pildegovičs sacīja: "Šim tribunālam nav jābūt ļoti dārgam, viņam nav jābūt ļoti apjomīgam. Resursu ziņā viņam nav jābūt ļoti lielam. Mēs šajā gadījumā runājam par ļoti šauru amatpersonu loku, kuri pieņēma šo lēmumu – uzsākt karu, uzsākt agresiju."

Gaidāms, ka vēl pirms balsojuma par tribunālu, uz 24. februāri, kad apritēs gads kopš Krievijas pilna mēroga sāktā kara, ANO pieņems vēl vienu rezolūciju, atgādinot pasaulei par Krievijas veiktajiem noziegumiem un aicinot to uz kara pārtraukšanu. 

Arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits iepriekš pieļāva, ka īpašo tribunālu varētu izveidot uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas vai kādas citas starptautiskās organizācijas, vai līdzīgi domājošu valstu grupas pamata. Levita ieskatā šāds tribunāls ir jāizveido bez liekas vilcināšanās.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.